Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Eksperts saista mācības Zapad un Krievijas robežu blokādi pret Lietuvu

Šomēnes lietuviešus pārsteiguši vairāki neizprotami Krievijas soļi, kas negatīvi ietekmē Lietuvas ekonomiku, - vispirms detalizētas Lietuvā reģistrētu vieglo automobiļu pārbaudes pie Kaļiņingradas apgabala robežas, vēlāk arī pamatīgas Lietuvas autokravu un pārvadātāju pārbaudes Krievijas muitā un solījumi pastiprināt no Lietuvas ievesto piena produktu kvalitātes kontroli.

Tiem meklēti dažādi skaidrojumi, bet prezidente Daļa Grībauskaite piektdien pirms starptautiskās Jaltas konferences likusi skaidri saprast, ka uz Lietuvu tiek izdarīts spiediens kā uz Eiropas Savienības prezidētājvalsti saistībā ar aktīvo Austrumu partnerības programmu, kas cenšas stiprināt postpadomju telpas valstu attiecības ar ES. "Diemžēl redzams, ka ne visiem patīk šāda eirointegrācija, demokrātisku valstu virzība uz Eiropu, un nākas izturēt ne vien politisku, bet arī ekonomisku un enerģētisku spiedienu," viņa norādījusi.

Savukārt lietuviešu aizsardzības politikas eksperts Aleksandrs Matonis portālā Lrytas.lt pieļauj iespēju, ka pastāv saistība starp pieminētajiem provokatīvajiem soļiem un Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām Zapad-2013, kas no piektdienas norisinās Baltkrievijas rietumos, Krievijai piederošajā Kaļiņingradas apgabalā un Baltijas jūrā.

Druskininku kūrvietas viesiem vai sēņotājiem Lietuvas pierobežas mežos šajās dienās nevajadzētu brīnīties par smagās tehnikas rēkoņu dienvidpusē - pāris kilometrus otrpus robežas Baltkrievijā atrodas Gožas poligons, kur šajās mācībās piedalās pusotra tūkstoša Krievijas Rietumu kara apgabala 20.armijas motorizēto strēlnieku vienības karavīru un kaujas tehnika.

Kopumā Baltkrievijas teritorijā mācībās sešos poligonos piedalās 2500 Krievijas un 10 000 Baltkrievijas karavīru, aptuveni 350 bruņutehnikas vienību, tai skaitā 70 tanki, vairāk nekā 50 dažāda tipa lidaparātu. Savukārt uz Osipoviču poligonu no Uļjanovskas pārdislocēti Krievijas 31.gvardes desanta triecienbrigādes karavīri un tehnika. Šī vienība veidota tikai no algotiem profesionālā dienesta karavīriem. Kopumā Krievijas karavīru un tehnikas pārvietošanai bijuši vajadzīgi 20 vilciena sastāvi.

Krievijas teritorijā mācībās piedalās 9400 karavīri, kā arī aptuveni 200 baltkrievu speciālo operāciju spēku karavīri, kas Kaļiņingradas apgabalā nogādāti pa jūru no Ļeņingradas apgabala, bet desanta izcelšanā piedalīsies Krievijas Baltijas flotes, Melnās jūras flotes un Ziemeļu flotes kuģi.

Vienlaikus ar šīm mācībām Baltkrievijas teritorijā tiek rīkotas Kolektīvās drošības līguma organizācijas operatīvās reaģēšanas spēku mācības Vzaimodeistvije 2013, kurās bez Krievijas un Baltkrievijas karavīriem piedalīsies 600 karavīri no Armēnijas, Kazahstānas, Tadžikistānas un Kirgīzijas ar 60 kaujas un speciālajiem transportlīdzekļiem un 15 aviācijas tehnikas vienībām.

Par mācību stratēģisko ievirzi liek domāt arī tas apstāklis, ka Krievijas ziemeļos, Kolas pussalā, tieši šai laikā tiek rīkotas Ziemeļu flotes un Ivanovas 98.gaisa desanta divīzijas operācija - aptuveni 300 desantnieku tundrā pie Murmanskas izspēlēs "pretinieka aizturēšanu un trieciengrupu iznīcināšanu".

Saskaņā ar Krievijas sniegto oficiālo informāciju militārajās mācībās karavīri trenēsies "nelikumīgu bruņotu formējumu likvidācijā un situācijas stabilizēšanā atbildības zonā", tomēr tiek uzskatīts, ka mācībās Krievija un Baltkrievija izspēlēs Baltijas valstu iekarošanu.

Kā atgādina Lrytas.lt, 2009.gadā mācībās Zapad imitēta Krievijas ieņemto Baltijas valstu teritoriju aizsardzība pret NATO papildspēku ierašanos, savukārt 2011.gadā mācību Proryv laikā izmēģināta Kaļiņingradas apgabalā dislocēto Krievijas spēku saslēgšanās ar sabiedrotajiem no Baltkrievijas, atgriežot aptuveni 100 kilometru platu sauszemes koridoru, kas Lietuvu savieno ar Poliju.

Analizējot Krievijas un Baltkrievijas mediju ziņas, eksperts spriež, ka šogad acīmredzot tiks slīpētas iemaņas apspiest iespējamos pretestības perēkļus, kādi paredzami, ja tiktu okupētas Baltijas valstis vai ja Krievijā un Baltkrievijā opozīcija sāktu bruņotu cīņu pret nedemokrātiskajiem režīmiem. Baltkrievijas aizsardzības ministrs Jurijs Žadobins laikrakstam Rossijskaja gazeta izteicies, ka viens no galvenajiem mācību uzdevumiem ir reaģēt uz situāciju, kas saistīta ar "nelikumīgu bruņoto formējumu un algotu struktūru aktivizēšanos", un to scenārijam izmantoti Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bruņotie konflikti. Tikšot slīpēta pretinieka izlūkošanas un diversiju grupu likvidēšanas metodika, pārbaudīta valsts robežu drošība un militāro komandpunktu pretgaisa aizsardzība.

Atskatoties nesenā pagātnē, eksperts atgādina, ka no septembra sākuma līdz oktobra vidum baltkrievi slēguši robežkontrolpunktu uz ceļa, kas savieno Druskininkus un Grodņu, kā oficiālo iemeslu minot infrastruktūras pilnveidošanas darbus. Taču izvēlētais laiks liek domāt, ka īstais iemesls varētu būt gaidāmās mācības Zapad Gožas poligonā, kas atrodas nepilnu puskilometru no šīs transporta artērijas.

Lrytas.lt izvaicātie eksperti arī atgādina par kādu sakritību - milzīgas kravas transporta rindas pie Krievijas robežām agrāko mācību Zapad laikā 2009.gada septembrī.

Ņemot vērā mācību Zapad 2013 stratēģisko līmeni, nevar izslēgt iespēju, ka to laikā tiek likti lietā arī tradicionālie - politiskie, ekonomiskie, informatīvie - ietekmēšanas līdzekļi, ieskaitot minētos soļus pret tādiem jutīgiem Lietuvas ekonomikas punktiem kā autopārvadājumi vai piena produktu eksports, secina eksperti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē