Mazliet šaubas gan rada FM optimisms par grafiku – plānots jaunās pamatnostādnes ieviest jau no 2018. gada. Tomēr nenoliedzami cerības raisa gan uzņēmēju organizāciju, gan arodbiedrību sākotnējais atbalsts kopējiem pamatprincipiem. Lai arī pašvaldību pārstāvju attieksme šobrīd izskatās visai rezervēta, viņus var saprast – reformas ietvaros plānots mainīt divu tieši pašvaldībām būtisku nodokļu darbības principus, proti, ir plāns mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no pašreizējiem 23% uz 20%, kā arī reformēt nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu. Kā zināms, šie nodokļi veido lauvas tiesu pašvaldību ieņēmumu, un tā apjoma kritums var negatīvi ietekmēt pašvaldību jau tā ne visai spīdošo finanšu situāciju. Tāpēc saprotama ir pašvaldību vēlme tikt dziļāk iesaistītiem pamatnostādņu apspriešanā, kā arī redzēt konkrētus iecerētās reformas pamatojuma aprēķinus.
Taču paredzams, ka diskusiju gaitā arī ar pašvaldībām tiks rasts kompromiss, kā tas pieredzēts agrāk. Ja nu vienīgi šajās diskusijās – gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kontekstā – neiezagsies priekšvēlēšanu laikam ierastā leksika, kad tiek aizmirsts par veselo saprātu un loģiku, bet dziedāts tas meldiņš, kas tīkams vēlētāja ausij. Tomēr šo risku mazina fakts, ka savukārt Saeimas vēlēšanas būs tikai 2018. gadā, kas tādējādi novērsīs nevajadzīgu populistisku retoriku uz "lielās politiskās skatuves" un ļaus nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos izdiskutēt un pieņemt veselīgā un konstruktīvā procesā.
Savā ziņā jāpiekrīt arī Komercbanku asociācijas viedoklim par FM priekšlikumu 1% no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām iezīmēt veselības aprūpei, proti, ka pirms šāda lēmuma tomēr nepieciešams veikt būtiskas reformas pašā veselības aprūpes sistēmā, kā arī skaidri jāparāda, kur un kādā veidā tiks tērēti veselības sistēmai atvēlētie papildu līdzekļi. FM kā alternatīvu šādam risinājumam gan iezīmē citu iespējamu opciju – palielināt par vienu procentpunktu pievienotās vērtības nodokļa likmi (PVN) –, tātad no pašreizējā 21% uz 22% un attiecīgi papildu iegūtos aptuveni 80 miljonus paredzēt veselības jomai. Tas gan tomēr ir pretrunā ar FM plānu vismaz pagaidām PVN vispār neaiztikt un tā standarta likmi atstāt nemainīgu. Tātad sagaidāms – diskusijas par jauno nodokļu politiku vēl būs garas un spraigas.
Šajā mirklī vēl gan iezogas šaubas, cik stabila un ilglaicīga būs šī reforma, ņemot vērā, ka
jau ne reizi vien esam pieredzējuši situācijas, kad "akmenī iecirstie" lēmumi nodokļu jomā tiek teju vienas nakts laikā tik kardināli mainīti,
ka visas iepriekš labi domātās idejas tiek vienā mirklī sabojātas, bet nodokļu maksātāju plāni sagrauti. Un vienlaikus – jācer, ka izmaiņu kontekstā valdība neaizmirsīs arī par uzdevumu apkarot nodokļu nemaksāšanu. Pretējā gadījumā visas labās reformas būs bezjēdzīgas, jo budžetā naudas aizvien pietrūks.
Dāvis
Elmārs
Ekonomičeskijs