"Nav grūti saprast, kāpēc kultūras, izglītības un veselības nozarē strādājošie, dzirdot premjera vai finanšu ministra izteikumus par Latvijas veiksmes stāstu un pārvarēto krīzi, domā, ka amatpersonas dzīvo citā pasaulē. Pēdējie Centrālās statistika pārvaldes dati rāda, ka šajās jomās no 2006. gada kopējais apgrozījums arvien samazinājies – izglītībā par 17%, veselībā – par 23%, kultūrā – par 30% un nevienā brīdī nav vērojama augšupeja, pat ne pēc krīzes. Līdz ar to skaidrs, kāpēc šajās nozarēs strādājošajiem ir negatīva reakcija uz valdības un atbildīgo ministriju darbu," norāda ekspremjers.
Viņš izpētījis, ka vienīgās nozares, kurās vērojama stabila augšupeja, ir lauksaimniecība, loģistika un rūpniecība, taču valdība nevar tajās būtiski ietekmēt naudas apgrozījumu, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus, ko pārdalīt "trūkumā dzīvojošajām" sfērām.
"Valdība apzinās, ka kaut kas ir jādara, bet vienā piegājienā, piemēram, ar 2014. gada budžetu, būtiski uzlabojumi nav sasniedzami. Problēma ir, ka esam parakstījuši fiskālās stabilitātes līgumu – tas prasa virzīties uz 0,5 % strukturālo deficītu. Mūsu atskaites periods ir 1,4% deficīts, kāds bija, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un mēs nevaram iet virs tā, jo tad pārkāptu šo līgumu. Skaidrs, ka "apdalītās" nozares mierā neliksies – tās dzīvo citā Latvijā un nesaprot, kad piedzīvos savu atkopšanos no krīzes. Es saprotu arī valdības problēmas, jo tai ir minētās starptautiskās saistības, kuras ignorējot, varētu rasties politiskas sekas. Taču tieši šis rāmis nosaka pašreizējo budžeta pieņemšanas procesu. Bet tāda ir dzīve – katram sava garoza ēdama," klāsta eiroparlamentārietis.
I. Godmanis uzskata, ka grūtības budžeta pieņemšanas procesā rada tieši tas, ka politiski jūtīgās nozares tiešā veidā atkarīgas tikai no valsts maka. "Šeit sāk vērsties plašumā arī cīņa pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām – atbildīgo nozaru partiju ķīviņos un savstarpējos ultimātos viegli atšifrēt, kas kurā jomā taisa troksni."
Viņš piesardzīgi vērtē ik pa laikam izskanošo nepieciešamību Latvijā ieviest progresīvo nodokli: "Jābūt ļoti nopietniem pamatojumiem, pirms ieviest izmaiņas kādā no budžeta ieņēmumu daļām, un vienmēr jāatceras, ka dzīvojam Baltijā – tikko mūsu nodokļu sistēma būtiski atšķirsies no Lietuvas vai Igaunijas, Latvijas uzņēmēji pārcelsies uz kaimiņvalstīm. Ja Latvija ieviestu progresīvo nodokli, bet Igaunijā tā nebūtu, nav grūti iedomāties, uz kurieni pārietu uzņēmējdarbība un tās pienesums tautsaimniecībai."