"Darba likums noteic, ka darbiniekam ir tiesības neveikt darbu, kas apdraud viņa dzīvību. Tādējādi - lai kādi arī būtu darba devēja iekšējie rīkojumi, situācijās, kad atskan signalizācija, darba ņēmējam ir tiesības pamest darba vietu un doties uz drošu patvērumu," sacīja LBAS konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.
Savukārt LBAS darba aizsardzības speciālists Mārtiņš Pužuls uzsvēra, ka traģēdijas galvenā mācība ir - ikreiz, kad ēkā atskan signalizācija, visiem ir nekavējoties jāevakuējas atbilstoši plānam.
"Dzīvē gan nereti vērojamas situācijas, kad signalizācijas iedarbošanos vērtē kā viltus trauksmi un uz to nereaģē. Nesenie notikumi parādīja - ja evakuācija būtu notikusi, varējām izglābt vairāk nekā pussimt dzīvību," teica LBAS darba aizsardzības eksperts.
Diemžēl daļai Latvijas strādājošo nereti darba aizsardzības jautājums novirzās otrajā plānā, jo cilvēki ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas slikts nevar atgadīties.
"Tomēr visi nelaimes gadījumos cietušie, kas vērsušies pēc palīdzības pie LBAS, atzīst - ja būtu iespēja patīt laiku atpakaļ, viņi ievērotu darba aizsardzības noteikumus. Ja cilvēks strādā vietā, kur jālieto, piemēram, ķivere, brilles vai drošības josta, tad tas ir jādara katru darba laika minūti, nevis tad, kad nāk priekšnieks vai pārbaude," mudināja Pužuls.
Savukārt darba devējiem galvenā traģēdijas mācība ir, ka viņiem būtu godprātīgi jāpilda Darba aizsardzības likumā noteiktais pienākums kvalitatīvi izvērtēt darba vides riskus - ja tas netiek darīts, sekas var būt traģiskas. Pilnīgi loģiski, ka darbiniekiem ir jāpiedalās procesos, kas saistīti ar darba vides risku izvērtējumu, bet darba devējam jākonsultējas ar darbiniekiem par šiem procesiem.
"Taču statistikas dati rāda, ka darba vides riski Latvijā pilnā apmērā ir izvērtēti tikai pusē uzņēmumu, bet 25% kompāniju risku izvērtējums vispār nav veikts. Tas nozīmē, ka ceturtajā daļā uzņēmumu darba aizsardzības sistēma vispār nepastāv," secina LBAS pārstāvis.
LBAS arī uzsver, ka būtisku ieguldījumu darba tiesību un darba aizsardzības uzlabošanā var dot darbinieku pilnvarotie pārstāvji vai arodbiedrība, ja tāda ir izveidota.
"Pieredze rāda, ka uzņēmumos, kuros aktīvi darbojas arodbiedrības vai darbinieku uzticamības personas, Valsts Darba inspekcija (VDI) pārbaudēs konstatē mazāk pārkāpumu darba aizsardzības un citās darba tiesību jomās. Uzteicami piemēri šajā ziņā ir uzņēmumi "Latvijas finieris" un Latvijas pasts"," pauda Pužuls.