Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

LŽA: Autoratlīdzības nav labs atalgojuma modelis un būtu likvidējams

Latvijas mediju uzņēmumos ierastā prakse radošajiem darbiniekiem algas izmaksāt autoratlīdzību veidā nav labs atalgojuma modelis un būtu likvidējams, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes locekle Arta Ģiga. Tā vietā asociācija piedāvā izveidot jaunu nodokļu režīmu, kas ietvertu arī sociālo nodokli.

Krīze, kas pēdējo gadu laikā skārusi Latvijas medijus, ir nospiedusi darbiniekus sliktā stāvoklis, norāda A.Ģiga. Daudzi žurnālisti "labajos laikos" ir paņēmuši kredītus un, lai turpinātu tos maksāt, viņi ir spiesti atteikties no daļas sociālā nodrošinājuma un saņemt autoratlīdzību.

"Asociācijā uzskata, ka tas nav labs modelis, tāpēc mēs jau pirms pusotra gada izvirzījām ideju, ka žurnālistiem vajadzētu autoratlīdzību, kas ir ziņu redakcijās, likvidēt un izveidot jaunu nodokļu režīmu. Mēs par to esam runājuši ar VID [Valsts ieņēmumu dienests – red.] un ar Valsts Darba inspekciju," skaidroja A.Ģiga.

Viņa gan atzīst, ka iecere ieviest mediju uzņēmumos šādu atalgojuma modeli pagaidām nav realizēta. "Doma bija, ka par to sāks runāt tad, kad sāks mainīt Preses likumu [Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" – red.]. Bet tas viss ievilkās un tikai šobrīd ir nodibināta darba grupa," skaidro A.Ģiga.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka jautājums par to, vai visu medijos strādājošo profesiju pārstāvju radītie darbi ir uzskatāmi par darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām, un līdz ar to par tiem maksājama autoratlīdzība, nevis ienākumi ir gūti darba attiecību rezultātā, ir juridiski sarežģīts. Šī iemesla dēļ VID tā risināšanā tiesiskās palīdzības veidā ir iesaistījis gan Finanšu ministriju, gan Kultūras ministriju (KM), lūdzot sniegt atbildes, kas uzskatāms par darbu, kas aizsargāts ar Autortiesību likumu.

Veicot kontroles pasākumus, VID, balsoties uz saņemto KM atbildi, izvērtē noslēgtos autoru līgumus. Gadījumos, ja noslēgtā autora līguma rezultātā radītie darbi nesatur jaunradi un neatbilst ar Autortiesību likumu aizsargāta darba pazīmēm, tad šis ienākums tiek uzskatīts par algota darba ienākumu, no kura ir jāmaksā algas nodoklis un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā kārtībā, Dienai.lv skaidroja VID.

Savukārt, ja ir radīti autorlīgumā norādītie darbi, šie darbi satur jaunradi un atbilst ar Autortiesību likumu aizsargāta darba pazīmēm, šo līgumā minēto darbu mantisko tiesību atsavināšanas rezultātā gūtais ienākums ir uzskatāms par ienākumu no intelektuālā īpašuma.

Kā vēstīts, uzmanību šim jautājumam pievērsusi ilggadējā raidījumu Bez Tabu un TV3 ziņas videooperatora Ivo Ržepicka dažādām Saeimas komisijām adresētā vēstule, kurā viņš atklājis mediju darbinieku neapskaužamo stāvokli. Vēstulē, ko publicējis portāls Pietiek.com, Ržepickis norādījis, ka mediju industrijā nodokļu mahinācijas ir tikpat ierasta prakse kā taksometru biznesā vai tirgū.

"Ietaupīšana uz nodokļiem" pamatā paredz, ka strādājošajiem uzspiež uzņēmuma līgumus, kas faktiski nozīmē mazāku iedzīvotāju ienākuma nodokli un ievērojami mazākas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, raksta Ržepickis.

Mediju pētniece Sandra Veinberga piekrīt, ka šāds žurnālistu atalgojuma veids Latvijas medijos ir ļoti izplatīts, tiesa gan tas lielā mērā ir saistīts ar mediju īpašnieku nostāju. "Tas, protams, runā par labu izdevējam un biznesa vadītājam, bet par sliktu darba ņēmējam. Es domāju, ka žurnālisti diezgan daudzos medijos ir ļoti neizdevīgā situācijā, it sevišķi sievietes, kuras ir jaunas māmiņas un, kurām nepieciešama apdrošināšana, lai varētu pavadīt laiku mājās ar savu bērnu," pauž Veinberga.

Dažādās sociālās intereses, par kuriem žurnālisti ikdienā cīnās savos rakstos, lai tiktu aizsargātas, piemēram, ģimenes, māmiņas, godīga darba darītāji un uzņēmēji, ļoti bieži neattiecas uz pašiem žurnālistiem, norāda mediju eksperte Anda Rožukalne. Viņa uzskata, ka Ržepicka vēstule liecina par konfliktu, kas radies daudzās Latvijas mediju organizācijās. Mediji ekonomikās krīzes laikā nonākuši grūtā finanšu stāvoklī, bet vienlaikus tie nav spējuši savā biznesa modelī ielikt ilgtermiņa darbības principus.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aija Cālīte-Dulevska uzskata, ka šī ir žurnālistu "pašorganizēšanās lieta" un jautājums, cik stipra ir žurnālistu asociācija – vai tā spēj darba devējiem izvirzīt konkrētus noteikumus. "Darba devējs jebkurā gadījumā ir ieinteresēts iet vieglāko ceļu un, ja ir cilvēki, kas tam piekrīt, viņi piekrīt," teic Dulevska. Viņa norāda, ka NEPLP kā regulatoram nav ne pienākums, ne tiesības iejaukties finanšu jautājumos, kuri attiecas uz "mediju iekšējām lietām".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē