Maksimālais sods par Zolitūdes traģēdijas izraisīšanu - 4 gadi cietumā

Ziniet, es neesmu prokurors. Bet, ja sabruktu mana māja, mana pirmā doma būtu, ka vainīgs ir celtnieks vai projektētājs.Tātad tomēr izšķirieties - celtnieks vai projektētājs. Bet varbūt - būvmateriāli?Pie mums dažkārt mēdz aizturēt pat par aizdomām par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, te ir gājuši bojā daudzi desmiti cilvēku.Jā, bet par aizdomām. Aizdomām arī ir jābūt pamatotām. Nevar grābt ciet jebkuru cilvēku tikai tāpēc, ka viņam ir kaut kāda saistība ar šo objektu. Es saprotu pašreiz sabiedrības vēlmi. Visus, kam ir kaut kāda saistība, visus - cietumā! Vairs nav svarīgs tiesiskums, nav svarīga izmeklēšana, tagad visiem vajag atriebību.Kad varētu parādīties pirmie aizdomās turamie?Saprotiet, likumā ir noteikts - personu par aizdomās turamo atzīst, kad pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Šodien mums nav saskaņā ar likumu šī pierādījumu kopuma, ka mēs varētu pateikt - projektētājs, konstruktors. Kāda būvnieka būvkonstrukcijas gatavotājs. Varbūt skrūvju defekts. Vai vēl kaut kas. Jumta pārslogošana. Šīs divpadsmit stāvu ēkas būvniecība. Jūs pats to visu ļoti labi zināt, sekojat visam. Cik patlaban publiskajā telpā ir versiju par cēloni? Neesat mēģinājis saskaitīt? Droši vien ap desmit sanāks. Tad kura ir pareizā? Varbūt lai politiķi nosaka, kuru mums ņemt par pamata versiju, sastāda aizturamo personu sarakstu, Saeimā ar likumu nosaka, ka visas šīs personas ir sametamas cietumā bez izmeklēšanas un tiesas, un tad tā būs likumība? Tā būs atriebība - tādā gadījumā.Kāds ir maksimālais sods, kas draud pēc 239.panta, uz kura pamata ir sākts kriminālprocess?Četri gadi brīvības atņemšanas.Tikai!? Tas, ka ir gājuši bojā cilvēki, tam nav nekādas nozīmes?Mēs nepieņemam likumus. Un mēs nenosakām soda sankcijas likuma normās. Kā likumdevējs ir noteicis, tā ir. Krimināllikumu nepieņem ne policija, ne prokuratūra. Atvainojiet.Prokuratūra kvalificē to, pēc kāda panta varētu būt izdarīts noziegums, ņemot vērā to, ka ir gājuši bojā cilvēki.Darbības tiek kvalificētas tā, kā to paredz likums. Ja mēs saskatīsim kādas tīšas darbības, mēs attiecīgi rīkosimies.Varbūt jums tagad ir radušās pārdomas, ka mums ir baltie plankumi likumdošanā? Jo gadījumā, ja sabrūk lielveikals vai tilts, vainīgajam ir četri gadi, piedodiet, veselais saprāts saka - tas nav adekvāts sods.Piekrītu. Tomēr, saprotiet, ne jau Krimināllikumā paredzētajā atbildībā ir jautājuma galvenā būtība. Ir jābūt izveidotam ļoti spēcīgam un efektīvam kontroles mehānismam, kad katra persona, kura liek savu parakstu, ka tur viss ir kārtībā, lai tā veiktu šo projekta analīzi nevis tikai pāršķirstot un pārskrienot pāri, bet lai izpildītu savus pienākumus. Te ir runa par katra individuālo atbildību un pienākumu. Gan tam ekspertam, kurš apstiprināja projektu, ka tur viss kārtībā, gan arī būvuzraugam, kurš tiek algots un saņem naudu par to, lai būtu tā, ka viņš apmeklē būvobjektu un reāli seko līdzi, lai visi celtniecības darbi notiktu atbilstoši projektam. Bet te mēs atkal atgriežamies pie tā, ja kļūda bija pieļauta būvprojektā un tas bija apstiprināts, bet visi celtniecības darbi tika veikti atbilstoši nepareizam projektam, - vai tad mēs varam būvuzraugam kaut ko pārmest?Nē, jo viņš nepārrēķina projektu.Redziet! Mēs nevaram visus pēc kārtas samest aiz restēm tikai tāpēc, lai atriebtos.Visu interviju ar ģenerālprokuroru Kalnmeieru lasiet laikrakstā Diena pirmdien, 2.decembrī!