Tāpat nozīmīgi, lai valsts veselības aprūpes budžets 2015. gadā tiktu palielināts par 15% jeb par 108 milj. eiro.
Jāatgādina, ka senioru un pacientu organizācijas jau vasaras vidū izstrādāja un iesniedza valsts atbildīgajām institūcijām Prasību par veselības aprūpes budžeta palielinājumu 2015. – 2016. gadā. Galvenie trīs prasību punkti bija: 1) palielināt zāļu kompensācijas apjomu par 20 miljoniem eiro gadā; 2) nekavējoties atjaunot zāļu kompensācijas apmēru tām diagnozēm, kurām krīzes laikā tās tika samazinātas; 3) palielināt valsts veselības aprūpes budžetu 2015. gadā par 15% jeb par 108 milj. eiro un 2016. gadā – par 16 procentiem.
Lai arī kopš vēlēšanām aizritējušas jau divas nedēļas, tā vietā, lai runātu par konkrētāku veselības aprūpes sistēmas attīstības vīziju un uzņemtos atbildību par nozari, publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par to, ka Veselības ministrija nespēj tik galā ar efektīvu nozares pārvaldību un tādēļ papildus līdzekļus piešķirt nevajadzētu.
Senioru un pacientu organizācijas vēlas atgādināt, ka lēmumu pieņēmējiem jādomā ilgtermiņā un uz veselības budžeta palielināšanu jāraugās kā uz investīciju nevis izdevumiem, jo katrs eiro, kas tiks ieguldīts ambulatorās aprūpes uzlabošanā un medikamentu pieejamībā, nesīs atdevi jau tuvākajos gados, samazinot valstij izmaksas, kas rodas no invaliditātes, cilvēku nespējas strādāt, pāragras mirstības.
Palielināt veselības aprūpes budžetu aicina arī sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība ParSirdi.lv, uzsverot to, ka jāuzlabo ārstēšanas pieejamība un jāveicina kvalitātes uzlabošana. "Valsts pārvaldei jāsāk domāt caur ekonomikas prizmu un priekšplānā jānoliek cilvēks. Nenoliedzami, nepieciešami uzlabojumi pašā veselības aprūpes sistēmā, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka tieši pacienti būs cietēji, ja veselības aprūpes budžets netiks palielināts jau nākamajā gadā. Cilvēki vienkārši nespēs samaksāt par zālēm, ārstēšanos un sagaidīt rindas pie speciālistiem," stāsta biedrības vadītāja Inses Mauriņa.
Rīgas aktīvo senioru alianses valdes priekšsēdētāja Terēzija Mackare uzver, ka tieši seniori ir tā sabiedrības daļa, kuru valdībai vajadzētu spēcināt. "Neaizmirsīsim, ka tie ir cilvēki, kas lielā mērā veidojuši šo valsti un ir svarīgi, lai viņi justos valstij vajadzīgi arī tad, kad sāk klibot veselība un ir nepieciešama papildus palīdzība – nokļūšanai pie ģimenes ārsta, konsultāciju saņemšanai pie speciālista vai operācijas veikšanai – ieguldījums viņu veselībā ir ieguldījums darba spējās, kas parīt vainagosies ar lielāku ekonomisko aktivitāti un mazāku slogu uz sociālo budžetu," norāda Mackare.
Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta datiem, kompensējamie medikamenti šobrīd nepieciešami un tos lieto 25% Latvijas iedzīvotāju. Latvija veselības aprūpes pieejamības ziņā atpaliek ne tikai no attīstītajām Rietumeiropas valstīm, bet arī no kaimiņiem – Igaunijas un Lietuvas, kur kompensējamo medikamentu budžets uz vienu cilvēku ir par aptuveni 30% lielāks nekā tas ir Latvijā (Latvijā – 57 EUR, Lietuvā – 78 EUR, Igaunijā – 80 EUR).