Viņa uzskata, ka ir "zelta likumi", kurus pilda vienmēr. Vanaga izteicās, ka nozares ministrei droši vien ir pārliecība, ka viņas alga pieaugs par 400 līdz 500 eiro, jo to paredz viens no šiem "zelta" likumiem.
Tikmēr Izglītības likuma izpilde ir apdraudēta un nauda nav pieprasīta arī prioritārajos pasākumos, sacīja arodbiedrības vadītāja.
To, ka Izglītības likumu attiecībā uz atalgojuma pieaugumu paredzēts nepildīt, arodbiedrība uzzināja pagājušajā nedēļā, pati meklējot informāciju valdībai iesniegtajos dokumentos, apgalvoja Vanaga.
"Meklēsim zālēs, kā ārstēt politiķus pret šo vīrusu," viņa izteicās.
Vanaga arī apgalvoja, ka daļai pedagogu jau šogad pastāv risks saskarties ar algu samazinājumu, jo to paredzot kādi nesakārtoti Ministru kabineta noteikumi.
"Tā nestabilitāte ir tāda, ka, iespējams, daļai pedagogu alga samazināsies jau no šī gada septembra, bet visiem - netiks pildīts algas paaugstinājuma grafiks no janvāra," viņa teica.
Vanaga skaidroja, ka LIZDA padomes sēdē tiks lemts, ko darīt tālāk. Arodbiedrība vēlas sākt ar sarunām, tikai galējā gadījumā lemjot par "iziešanu ielās". Arodbiedrība jau nosūtījusi vēstules amatpersonām un vērsusies Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē.
"Mēs neplānojam samierināties, ka politiķi piekopj principu likumus, kas attiecās uz viņiem, vienmēr pildīt, bet likumus, kas attiecas uz parējām sabiedrības grupām - kā sanāk," viņa uzsvēra.
Vanaga arī sacīja - tiklīdz budžeta projekts nonāks Saeimā, būs skaidrs, vai varēs iztikt bez "radikālām metodēm".
LETA jau vēstīja, ka vēl nav skaidrs, vai pedagogi no 2025.gada saņems vismaz 10,35 eiro par vienu darba stundu, kā to paredz zemākās darba algas likmes grafiks, izriet no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) paustā žurnālistiem aizvadītajā nedēļā.
"Gala vārdu" šobrīd nevar pateikt, jo diskusijas par 2025.gada budžetu vēl turpinās, sacīja Čakša. Viņa atgādināja, ka valdība par galveno budžeta prioritāti izvirzījusi iekšējo un ārējo drošību.