Domājams, pēc pagājušās nedēļas pedagogu piketa pie valdības mājas pirmās emocijas jau ir nosēdušās pēc gana asajām diskusijām. Gribētos saprast, kāda tad ir šodienas situācija, turklāt ņemot vērā, ka, šķiet, jūsu piketa galvenā tēma bija par slodžu sabalansēšanu, nevis atalgojuma līmeni, kas savā ziņā izskanēja piketa laikā no amatpersonu puses. Kas notiks tālāk? Šobrīd vācat parakstus par izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas demisijas pieprasīšanu.
Tiešām mēs piketa laikā bijām spiesti precizēt, kāpēc cilvēki bija sapulcējušies uz piketu – un tas bija par darba slodžu balansēšanas turpināšanu. Vienkārši sakot, lai laiks būtu samērīgs mācību stundām un lai būtu īpaši vairāk laika citiem pienākumiem, kas nozīmē to, ka skolotājiem tad ir vairāk laika pamanīt to bērnu vajadzības, kuriem, piemēram, ir sliktas sekmes, ar kuru vecākiem nepieciešams vairāk sadarboties, lai varētu sekmēt talantīgo audzēkņu attīstību. Un tieši tas ir tas uzstādījums – lai būtu vairāk laika tieši katra bērna pamanīšanai un mazāks mācību stundu īpatsvars. Tas bija tas iemesls, kā dēļ izgājām ielās.
Turklāt pērn streika sarunu laikā mēs ar pašu nozares ministri vienojāmies, ka slodzi balansējam trīs gadu laikā – katru gadu no 1. septembra. Jo tas ir saistīts ar mācību gadu – tāpēc ir jābūt savlaicīgai informācijai par slodžu izmaiņām pedagogiem, skolu direktoriem, izglītības pārvaldēm, proti, kas ir sagaidāms jaunajā mācību gadā, lai viņi varētu vasaras laikā risināt aktuālos jautājumus – meklēt skolotājus, varbūt kādam esošajam pedagogam slodzi pārkārtot. Proti, nedrīkst būt situācija, ka īsi pirms jaunā mācību gada ir kārtējā informācija par pārmaiņām.
Pirmie signāli par to, ka ministrija neplāno neko darīt un pildīt to vienošanos, par ko streika sarunās vienojāmies, mums bija jau pagājušā gada rudens sākumā.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60