Kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc atgriešanās Baltajā namā paziņoja par vēlmi iegādāties no Dānijas pasaules lielāko salu Grenlandi, tas izraisīja, maigi sakot, neizpratni Eiropā, taču pašās Savienotajās Valstīs nekādu neizpratni neizsauca. Var teikt – šī jautājuma "aktualizēšana" notika jau atkārtoti, jo pirmoreiz Tramps ar šādu ideju nāca klajā 2019. gadā. Un šoreiz amerikāņu eksperti un mediji sāka apspriest iespējamo Grenlandes cenu, variantus, kā nodrošināt kontroli pār to arī citos veidos – iznomājot to vai atbalstot Grenlandes neatkarības piekritējus un pēc tam slēdzot īpašu līgumu jau ar neatkarīgu Grenlandi utt.
IERASTA PRAKSE
Šeit jāatgādina, ka teritoriju iegāde, kas šodien šķiet kaut kas savāds un nepieņemams, vēsturiski bijusi ierasta Savienoto Valstu veidošanās prakse un tādēļ, īpaši amerikāņu sabiedrības konservatīvajā daļā, negatīvas asociācijas neraisa. Jāakcentē arī, ka franči un dāņi, kuri šodien visskaļāk sašutuši par Trampa "nepieklājīgo priekšlikumu", savulaik jau pārdevuši savas aizjūras teritorijas amerikāņiem.
Sākotnējās, 1783. gadā oficiāli neatkarību no Britu impērijas ieguvušās Savienotās Valstis, jāatgādina, sastāvēja no 13 kolonijām, kuru kopējā platība veidoja mazāk par ceturto daļu no šodienas ASV teritorijas. Līdz ar Franču Luiziānas (Francijas kolonija Amerikā, kura sniedzās no Meksikas līča līdz Kanādai) iegādi 1803. gadā no Napoleona Francijas par 15 miljoniem toreizējo ASV dolāru (jeb 80 miljoniem toreizējo Francijas franku) ASV trīskāršoja savu teritoriju, pievienojot tai 2,1 miljonu kvadrātkilometru (23% šodienas ASV teritorijas). Šajās zemēs pilnībā atrodas sešas pavalstis – Ārkanzasa, Misūri, Aiova, Oklahoma, Kanzasa un Nebraska – un lielākā vai mazākā mērā vēl deviņu ASV pavalstu teritorijas. Tāpat Napoleons pārdeva ASV vairākas kolonijas Kanādā – šodien zemes, kas tolaik tika iekļautas ASV, ir daļas no Kanādas Albertas un Saskačevanas provincēm. Visi ASV valdības tēriņi, ieskaitot kredītprocentus, par šo darījumu beigās sasniedza 23,2 miljonus dolāru jeb septiņus centus par hektāru.
1819. gadā Savienotās Valstis par pieciem miljoniem Spānijas sudraba dolāru (bija arī tādas monētas) no Madrides iegādājās Floridu, bet vēl dažas desmitgades vēlāk kā teritoriju iegāde tika noformēta arī ASV uzvara karā ar Meksiku. 1848. gadā Vašingtona šādi par 15 miljoniem dolāru iegādājās 1,36 miljonus kvadrātkilometru lielas teritorijas, tajā skaitā mūsdienu Kalifornijas pavalsti, kam piecus gadus vēlāk par 10 miljoniem dolāru pievienoja vēl 120 tūkstošus kvadrātkilometru. 1861. gadā Krievijas impērija par 7,2 miljoniem dolāru ASV pārdeva Aļasku, bet pēdējais šāda veida darījums notika 1917. gadā, kad Dānija par 25 miljoniem dolāru pārdeva ASV Dāņu Vestindiju, kas kopš tā brīža ir pazīstama kā ASV Virdžīnu salas. Pastiprinātu interesi par šo salu iegādi ASV, jāpiebilst, izrādīja jau kopš XIX gadsimta vidus – sākotnēji darījumu aizkavēja Amerikas pilsoņu karš, bet pēc tam jau Dānijas atteikšanās apspriest šo jautājumu. Tomēr, kad pēc Pirmā pasaules kara sākuma radās reāli draudi, ka salas okupēs Vācija, Dānija nolēma tās pārdot.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 7. - 13. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!