Vēlētāju neapmierinātība ar pašreizējo politisko eliti, ekonomiskajām problēmām, augsto bezdarbu, valstu nevarību kopīgi tikt galā ar milzīgo migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdumu un terorisma draudi Eiropā veicinājuši atbalsta samazināšanos tradicionālajiem centriskajiem politiskajiem spēkiem un balsu aizceļošanu pie populistiskām un radikālām partijām. Tās vieno ne tikai noliedzoša attieksme pret Eiropas Savienību (ES), bet nereti arī atklāta nepatika pret iebraucējiem un reliģiskajām minoritātēm, kā arī simpātijas pret Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu.
ES bažas nepiepildījās
Eiropas tradicionālo partiju uzticības krīzi visuzskatāmāk apliecina nupat Austrijā notikušās prezidenta vēlēšanas, kurām ar lielu uzmanību sekoja līdzi visā Eiropā. Nelielajā Centrāleiropas valstī par prezidentu ievēlēja Aleksandru van der Belenu, kuru izvirzīja opozīcijā esošā centriski kreisā Zaļā partija. Viņš vēlēšanu otrajā kārtā tikai par nieka tiesu apsteidza Norbertu Hoferu no galēji labējās Brīvības partijas (FPO), kurš pārliecinoši uzvarēja pirmajā kārtā. Tādējādi pirmo reizi kopš 1945. gada Austrijā augstāko politisko amatu ieņems politiķis, kas nav saistīts ar abiem tradicionāli valdošajiem politiskajiem spēkiem – Sociāldemokrātu partiju un konservatīvo Tautas partiju –, kuru izvirzītie kandidāti vēlēšanu pirmajā kārtā ierindojās tikai ceturtajā un piektajā vietā.
Pirms Austrijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas ES augstākās amatpersonas neslēpa satraukumu par Hofera iespējamo uzvaru. Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs brīdināja, ka "Eiropas raksturs tiks izmainīts", ja FPO kandidāts nokļūs prezidenta krēslā, savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka vēlas, lai par Austrijas prezidentu kļūtu van der Belens. ES līderu bažas bija saistītas ar Hofera un viņa pārstāvētās partijas pozīciju migrācijas jautājumā, kas nopietni sašķēlis ES dalībvalstis. FPO aicinājusi slēgt valsts robežas un strikti ierobežot uzņemamo patvēruma meklētāju daudzumu. Hofers, kurš visur nēsā līdzi šaujamieroci, jo migrantu dēļ nejūtoties droši, paziņojis, ka musulmaņi pārplūdinot valsti, bet islāmam neesot vietas Austrijā. Islāms kā apdraudējums katoliskās Austrijas "tradicionālajām vērtībām" pēdējos gados ir FPO galvenais vēstījums vēlētājiem. Laikā, kad Eiropa piedzīvo migrantu krīzi un ir paaugstināti terorisma draudi, tas ir uzrunājis daudzus austriešus. Pērn valstī ieradās 90 tūkstoši patvēruma meklētāju, pārsvarā no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas.
Vēlētāju aptaujas liecina, ka FPO pašlaik ir populārākais politiskais spēks Austrijā – par to būtu gatavi balsot aptuveni trešā daļa austriešu. Partijai ir izredzes gūt vēl nepieredzētus panākumus parlamenta vēlēšanās 2018. gadā.
Jāatbrīvo Eiropa
FPO panākumi var izraisīt domino efektu, sekmējot populistisko un radikālo partiju popularitātes pieaugumu Eiropā. Vēl vairāk to var veicināt Lielbritānijā nākammēnes paredzētais referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā. Ja vairākums britu nobalsos par Brexit jeb Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, līdzīgi referendumi varētu notikt arī citās ES dalībvalstīs. Gērts Vilderss, kura vadītā Brīvības partija ir populārākais politiskais spēks Nīderlandē, cer, ka briti pametīs ES. "Tāpat kā 1945. gadā, Lielbritānija atkal varētu palīdzēt atbrīvot Eiropu no vēl viena totalitāra monstra, kuru šoreiz sauc Brisele," ar saviem sapņiem dalās Vilderss, kurš ir pārliecināts – ja piepildīsies Brexit scenārijs, arī citām ES dalībvalstīm būšot vieglāk pieņemt lēmumu par izstāšanos. Vilderss, kurš cīnās pret Eiropas «islamizāciju», ir apsolījis, ka gadījumā, ja kļūs par premjerministru, Nīderlande atteiksies no eiro, apturēs musulmaņu imigrāciju un sarīkos referendumu par turpmāku valsts dalību ES. Politiķis ir pārliecināts, ka viņam šādu mandātu dotu aprīlī Nīderlandē notikušais referendums, kurā 62% balsojušo noraidīja ES un Ukrainas asociācijas līgumu un ko daudzi interpretējuši kā balsojumu pret ES. Līdzīgas gaidas kā Vildersam ir arī Francijas Nacionālās frontes līderei Marinai Lepenai, kurai prognozē iekļūšanu 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Nesen intervijā itāļu laikrakstam Libero viņa sacīja, ka Lielbritānijas referendums ir "iespēja atvērt pāreju, pa kuru Eiropas iedzīvotāji varēs aizbēgt no purva", ar to domājot ES.
Lepena un Vilderss pērn Eiropas Parlamentā (EP) izveidoja eiroskeptisko partiju bloku Nāciju un brīvības Eiropa, kurai pievienojās arī eirodeputāti no Austrijas FPO, Beļģijas flāmu nacionālistu partijas Vlaams Belang, pret imigrantiem noskaņotās Itālijas partijas Ziemeļu līga un trešās populārākās partijas Vācijā Alternatīva Vācijai, kuras līdere mudinājusi atļaut likumsargiem šaut uz migrantiem, kas nelikumīgi šķērso valsts robežu. Bloka locekļi neslēpj, ka viņu mērķis ir drupināt un šķelt ES no iekšienes.
Austrumeiropas populisti
Populistisku un galēji labēju partiju panākumi ir vērojami ne tikai "vecajās" ES dalībvalstīs, bet arī Savienības austrumu flangā. Arī tur eiroskepticismu uzkurinājusi migrācijas krīze, lai gan tikai atsevišķas Austrumeiropas valstis ir piedzīvojušas masveida patvēruma meklētāju pieplūdumu. Postkomunistiskajās valstīs, kā Ungārija, Polija, Slovākija un Čehija, pie varas esošie ir kategoriski pret ES ieviestajām bēgļu un patvēruma meklētāju sadales kvotām, kas vajadzīgas, lai samazinātu milzīgo migrācijas spiedienu uz tādām valstīm kā Grieķija un Itālija.
Polijā valdošās nacionālkonservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) vadītājs Jaroslavs Kačiņskis šomēnes paziņoja, ka Polija neuzņems nevienu patvēruma meklētāju, jo tas varot radīt apdraudējumu valsts drošībai. Iepriekš bijušais premjerministrs nāca klajā ar apgalvojumu, ka migranti pārnēsājot parazītus, kas neapdraudot viņu organismu, bet varot būt bīstami eiropiešiem. PiS kontrolētā valdība šomēnes paziņoja, ka likvidē institūciju, kuras uzdevums bija cīnīties pret rasismu un ksenofobiju. Valdība norādīja, ka iestāde, kas tika izveidota pirms trim gadiem, kad pie varas bija PiS sīvākā politiskā pretiniece liberālā partija Pilsoniskā platforma, esot strādājusi neefektīvi. Šo soli par kaunpilnu nodēvējis Polijas tiesībsargs Ādams Bodnars. "Šāda institūcija ir absolūti nepieciešama, ņemot vērā arvien pieaugošo rasistiski motivēto uzbrukumu skaitu un ksenofobiju," viņš sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Visu rakstu par populistiem Eiropā lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena