Fakts, ka Rumānijas prezidenta un parlamenta vēlēšanas notiek gandrīz vienlaikus, gan ir tikai apstākļu sakritība, jo šajā valstī parlamenta abu palātu deputāti tiek vēlēti uz četriem gadiem, kamēr prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šoreiz abu vēlēšanu cikli vienkārši sakrīt, un, tā kā gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas ir paredzētas gada nogalē, tad tās arī risinās gandrīz vienlaikus.
VIETĒJĀ ORBĀNA UZVARA
Rumānijas prezidenta vēlēšanās tradicionāli piedalās visu nozīmīgāko politisko partiju kandidāti, kā arī neatkarīgie šā amata tīkotāji, kamdēļ postkomunistiskās valsts vēsturē (kopš 1989. gada) nav bijis neviena gadījuma, kad vēlēšanu uzvarētājs kļūtu zināms jau pirmajā kārtā. Arī šoreiz nebija nekādu šaubu, ka būs nepieciešama otrā kārta, līdz ar to galvenais jautājums bija – kuri divi kandidāti tajā iekļūs.
Par vēlēšanu favorītu tika uzskatīts valsts premjerministrs klasiskais sociāldemokrāts Marčels Čolaku, bet par viņa ticamāko pretinieku otrajā kārtā – labēji radikālās, bieži par labējiem populistiem dēvētās Rumāņu vienības alianses līderis Džordže Simions. Kā vēl viena ticama pretendente tika minēta sevi kā progresīvi liberālu pozicionējošās partiju apvienības Rumānijas glābšanas savienība līdere Elena Laskoni (RGS; partiju apvienība, kuras nosaukums rumāņu valodā ir Uniunea Salvati Romania jeb saīsināti USR. 2020. gadā šī liberālo partiju apvienība piedalījās vēlēšanās ar nosaukumu USR PLUS, taču gadu vēlāk atgriezās pie iepriekšējā nosaukuma USR). Valsts tobrīd otra nozīmīgākā politiskā spēka Nacionāli liberālās partijas (NLP) kandidāta atvaļinātā ģenerāļa Nikolajes Čukes izredzes tika vērtētas jau ievērojami zemāk. (Čuke bija ļoti kompetents jautājumos par sadarbību ar Ziemeļatlantijas aliansi un atbalstu Ukrainai, taču atklāti izgāzās diskusijās par iekšpolitiku un ekonomiku.)
Vēlēšanu rezultāts apgāza visas sākotnējās prognozes. Ne Čolaku, ne Simions pat neiekļuva otrajā kārtā, bet par pirmās kārtas uzvarētāju kļuva nacionāli konservatīvais neatkarīgais kandidāts, bijušais ANO darbinieks (eksperts klimata pārmaiņu un lauksaimniecības jautājumos) Kelins Džordžesku, par kuru savas balsis atdeva 22,94% vēlētāju. Otro vietu, pavisam nedaudz apsteidzot Čolaku, ieņēma Laskoni, par kuru nobalsoja 19,18% Rumānijas pilsoņu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!