Šo cilvēku var nomierināt – mūsdienās neviens restorāns ilgi nedzīvo, ja liek klientam ilgi gaidīt, pat Vecrīgas galvenajās tūristu ielās ne, kur nu vēl Cēsīs, lai gan vecpilsētas skaistuma ziņā Cēsis no Rīgas nebūt neatpaliek, varbūt tikai Kuldīga šajā ziņā ir vēl iespaidīgāka. Un savus klientus ar ilgu gaidīšanu pilnīgi noteikti nemērdē krogs, kura slava iet viņam pa priekšu vaska spārniņiem vai, ja kādam tā labāk tīk, Michelin riepām. Tā tas Cēsīs ir ar Vanadziņa mājā atrodamo restorānu, kurš tā arī saucas H. E. Vanadziņš, Ziemeļu restorāns. Ziemeļu iedvesmots – tātad te var sagaidīt sniegbaltu gaišumu interjerā, ziemas gaisa dzidrumu atmosfērā un ziemeļu īsajā vasarā visus radošos spēkus te izaugušajos augļos un dārzeņos ielējušo ražu. Kā arī neuzbāzīgi atturīgu, bet ne somiski mazrunīgu apkalpošanu, ko veic skaistas ziemeļmeitas. Tad pat Kārlis Skalbe nedotos tālāk uz ziemeļiem lūkoties, bet paliktu tepat, jo skaistās telpās arī skumjas ir skaistākas. Kā tepat Cēsīs jau ir palicis uz dzīvi cits pasaules skumju apdziedātājs Jānis Rokpelnis.
Kāpēc Vanadziņa mājā ir tik laba atmosfēra? Arī tāpēc, ka te, atšķirībā no dažas citas vietas, ir izdevies saglabāt vēsturisko gaisotni – pat tādā gadījumā kā šis, kad no vēsturiskā tēla bija palikusi tikai ideja. Kad trīs mēbeļu ražošanas uzņēmuma līdzīpašnieki iegādājās īpašumu šajā vietā, lai celtu savu restorānu, viņi uzzinājuši, ka celt drīkst tikai tādu māju, kāda te jau bijusi, XVIII gadsimta koka ēka, par Vanadziņa māju iesaukta no tiem laikiem, kad te darbojās ārsts Kārlis Vanadziņš, 1922.–1933. gadā viņš bija arī Cēsu mērs. Īpašuma iegādes brīdī no Vanadziņa nama bija palikuši tikai pamati.
Restorāna virtuvē galvenais ir Michelin Guide ieteiktais šefpavārs Edgars Rubenis, ziemeļus interpretēdams kā Latvijas ziemeļus, nevis tos aiz polārā loka – ziemeļbrieža steika lāceņu mērcē ēdienkartē nav, toties ir citi neierasti piedāvājumi, piemēram, atsevišķa ēdienkartes sadaļa ir plakanmaizes. Būtu es plakanzemietis, uzreiz pie tām ķertos, bet pirmajā reizē izvēlējos jēra kotletes un gandrīz vai to nožēloju, jo kotletes bija tik garšīgas, ka arī nākamajā reizē man būs grūti nepasūtīt tās, bet kaut ko citu. Neparasta te ir pat bērniem domātā ēdienkarte, tā veidota ar mūsu laikiem drosmīgu pārliecību, ka frī un cīsiņi nav vienīgās lietas, kas garšo XXI gadsimta bērniem, – te viņiem tiek piedāvāts gan tītara filejas iesmiņš, gan krāsainie makaroni saldā krējuma mērcē, gan brieža gaļas pelmenīši un cūkgaļas frikadeļu zupa ar dārzeņiem.
Kas vēl te ir ziemeļniecisks? Liels Beļģijas alus piedāvājums, ieskaitot tās markas, kuras var dzert tikai ziemā, jo tajās grādu ir vairāk par pieciem. Kā arī iespēja labi paēdušam un padzērušam nesteigties prom, bet doties uz guļamistabu, jo Vanadziņa ēkā ir ne tikai restorāns, bet arī viesu nams. Tā kā restorāna ēdienkarte nav liela, gluži visu ziemas miegu te negulēsi, pietiks ar kādu nedēļu viesu namā, lai noskaidrotu, kas no restorāna piedāvājuma tev vislabāk garšo – varbūt tas izrādīsies atgādinājums par vasaru un siltu rudeni tādā neparastā ēdienā kā cūku pupas ar baravikām!
KRITIZĒ UN SLAVĒ EGĪLS ZIRNIS
H. E. VANADZIŅŠ, ZIEMEĻU RESTORĀNS
Adrese: Cēsīs, Rīgas ielā 15
Atvērts: C, Pk 17.00–22.00, S 12.00–22.00, Sv 12.00–20.00
SESTDIENA ĒDA
- Ziemeļu zupa (kapāta arktiskās foreles fileja, sālīti kaperi, ziemeļu garneles, zilā mīdija, sarkanais sīpols) 10,00
- Grauzdiņos panētas jēra kotletes (kartupeļu un dzērveņu biezenis, karsētas melnās lēcas, garšaugu sviests, dīgstu salāti) 22,00
- Cūku pupas ar baravikām (kūpināts siers, rudens dārzeņi) 18,00
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
TE VISS SKAISTS. Gan interjers, gan ēdieni, gan apkalpošana, gan kompānija.