(Par šo apgalvojumu varētu strīdēties, lai gan arī Ālandu salās gadās dienas, kad neķeras, un, tā kā laiks šajās salās mainās straujāk nekā parasti Latvijā, arī vienas dienas laikā var būt brīži, kad ķeras ļoti labi, bet jau pēc brīža, piemēram, uzspīdot saulītei, cope tiek kā ar nazi nogriezta, zivīm ir zudusi interese par ēšanu, tātad arī par makšķernieka piedāvātajiem mānekļiem). Ālandu salas copes gardēžus vilina burtiski – tās atrodas jūras vidū, un jūras līdakas ir daudz garšīgākas par mūsu eitrofajos ezeros ķertajām! Tāpēc prātīgākas latviešu copmaņu kompānijas braucienos uz Ōlandes vai Somijas piekrastes copes vietām savā komandā noteikti iekļauj arī pavāru, vislabāk jau profesionāli, bet, ja tāda nav, tad makšķernieku, kuram zivis gatavot patīk ne sliktāk kā ķert. Tad arī cita pārtika jāņem līdzi mazāk. Protams, ir zināmi arī gadījumi, kad likme uz pārtikšanu no noķertajām zivīm nav attaisnojusies, bet Ālandu salās tādi gadījumi tomēr ir ļoti reti, daudz retāki par gadījumiem, kad makšķernieks visas copes dienas tā arī neiekāpj laivā, jo ir tā sasvinējies, ka nokāpt no korķa neizdodas, un Ālandu salas, kā jau visa Skandināvija, ir būvētas no akmeņiem, nevis no zeltainām smiltiņām kā mūsu jūras piekraste, tur, ja izžausies no laivas, skandināvu copes dievs uzreiz paliks tev akmeni pagalvī.
Un tomēr – lai cik reti būtu tie gadījumi, kad Ālandos neķeras nekas, makšķernieks nedrīkst ļauties tādam grēkam kā lepnības garam un ignorēt visus citus kārdinājumus, kas nāk priekšā pa ceļam. Piemēram, labu ieturēšanos prāmī, kurš no Tallinas iet uz Stokholmu, pa ceļam piecos no rīta uz mirkli piestājot Ālandu galvaspilsētā Mariehamnā izlaist braucējus, kuru lielu daļu veido Latvijas makšķernieki. Tāda ieturēšanās prāmja, konkrēti, Baltic Queen, kādā no bufetēm, kafejnīcām vai restorāniem var būt arī laba kompensācija tam makšķerniekam, kuram nekas prātīgs nav ķēries vai kurš ir pārliecināts, ka droši vien jau viņam nekas neķersies. Baltic Queen gadījumā otrais variants ir tas svarīgākais. Jo turpceļā tiek ēstas vakariņas. Šoreiz izvēlamies zviedru galda variantu Grande Buffet. Lēts tas vakariņu prieks nav, to kaut cik atsver apziņa, ka vari ēst, cik lien. Kad esi samaksājis, tev tiek izsniegts galdiņa numurs un lapiņa, kurā gandrīz kā teātra programmā norādīta galdiņu numerācija, kā arī ēdienu lešu izvietojums: Farmers market, Fish market, Warm dishes, Green market, Desserts, Kids table, Ice cream, Drinks, Theme table… Izvēle mēreni liela, tāpēc nevajag steigties sakrāmēt uz šķīvja pirmos pamanītos labumus, vispirms jāizpēta, kas tiek piedāvāts, un no skata neuzpazīstamāks ēdiens jāpaņem nogaršošanai, lai nākamajā nācienā jau varētu likt ar kaudzi, ja iegaršojies. Es it kā nesteidzos, tomēr pirmajā nācienā biju palaidis garām garšīgu zaļo kariju un, kad beidzot to atklāju, jau biju paēdis papilnam. Dažādas gaļas, dažādas zivis, dažādas piedevas, pat sarkano ikru netrūkst. Kā arī dažādi dzērieni, vīnu un alu ieskaitot, ja tev šķiet, ka kuģis nepietiekami šūpojas.
Jābrīdina tie, kuriem nekas prātīgs nav ķēries un kuri nu cer atpakaļbraucienā kompensēt šo faktu ar pamatīgām brokastīm tajā pašā Grande Buffet, – brokastu piedāvājums bija jūtami knapāks, pat nelielāks par it kā necilākos prāmjos redzēto. Piemēram, pat ceptu kartupelīšu nebija. Varbūt tas tāpēc, ka nu prāmis brauc uz Tallinu, nevis uz Stokholmu un braucēji jāpieradina pie postpadomju vides? Lai gan Tallinas centrs atšķirībā no Rīgas jau sen vairs tāds neizskatās.
KRITIZĒ UN SLAVĒ
EGĪLS ZIRNIS
GRANDE BUFFET UZ PRĀMJA BALTIC QUEEN LĪNIJĀ TALLINASTOKHOLMA
Atvērta: vakariņas 17.30–19.45 un 20.30–23.00
SESTDIENA ĒDA
Grande Buffet vakariņas 44,50
Grande Buffet brokastis 21,50
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★★
ĒDIENI ★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
VAKARIŅAS LABĀKAS. Brokastu piedāvājums Grande Buffet bija pat knapāks nekā citās reizēs redzētais.