Latgales Spīdola Šuplinska

Jaunajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai iesaistīšanās Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un 13. Saeimas vēlēšanu kampaņā bija arī atgriešanās darba dzīvē. Viņa pati to sarunā neuzsver, taču pirms diviem gadiem, 47 gadu vecumā, viņa kļuva par mammu savai jaunākajai meitai. Rakstniece Ilze Sperga, kura pati šobrīd esot tādā kā bērnkopības snaudā un ar Šuplinsku kopīgi strādājusi pie dažādiem projektiem, viņu par to apbrīno – kā ir iespējams tik ātri un ar tādu enerģiju darboties?
 

Ne no pelēkās nomenklatūras

Tieši mūsdienīgā pieeja ir tā, ko, lūgts raksturot Šuplinsku, izceļ režisors Viesturs Kairišs. Viņš ar tagadējo politiķi iepazinies, kad sācis nodarboties ar latgaliešu kultūras jautājumiem. "Bija uzreiz redzams, ka tur ir viena zvaigzne. Latgales Spīdola," saka režisors. Tiesa, Spīdolas tēlu var uztvert dažādi. Kairišs savā Uguns un nakts versijā Spīdolu izcēlis kā ar saprātu, iedvesmu un augstu intelektu apveltītu būtni, kas citus motivē augt un attīstīties. Taču ir jau arī tās Spīdolas – ļaunu raganu versijas. 

Tomēr Kairišs domā, ka, lielā mērā tieši pateicoties jaunajai politiķei, latgaliešu kultūras un valodas jautājums ir aktualizēts jau citā līmenī, arī jaunās valdības deklarācijā. 

Viņš arī manījis, ar kādu pretdarbību pret to bija jāsaskaras pirms Latgales kongresa. Kairišam bija radies iespaids, ka simtgades svinētāji sagaida tādu jauku pasākumu ar runām, ziediem un dziesmām, taču Šuplinskai izdevies dienaskārtībā iekļaut arī jautājumu par latgaliešu valodas aizsardzību, runāt par problēmām.

Viņam pašam gan sākotnēji sadarbība ar Šuplinsku nav vedusies viegli, jo viņa esot prasīga. "Man liekas, ir svarīgi, ka ir cilvēki, kas nenāk no pelēkās nomenklatūras. Politikā ir jābūt spožākajiem prātiem, ne labākajiem izpildītājiem," uzsver Kairišs, un noprotams, ka, viņaprāt, jaunajai ministrei šīs nepieciešamās kvalitātes ir. Par to, ka Šuplinskai jāiet politikā, viņš pārliecinājies jau Latgales kongresa laikā. Savukārt jaunā ministre SestDienai atzīst, ka tieši režisors Kairišs ir vainojams pie tā, ka viņa nu ir kļuvusi par politiķi. Vienu brīdi viņai esot pielavījusies apātija un gatavība samierināties, ka lietas apkārt nenotiek pareizi un godīgi. Taču režisors viņu iedrošinājis.

Kairišam vēl šķiet, ka izglītībai būtu jābūt pirmajai un vissvarīgākajai no "visām prioritātēm", un viņš paļaujas, ka Šuplinskai izdosies.
 

Negrib tikai "apgūt"

Apspriežot pirmo iespaidu par Saeimu, Šuplinska ir kritiska. "Ja es būtu zinājusi, ka tā vide ir šāda, es droši vien to nedarītu," saka jaunā politiķe. Viņu pārsteidzis, ka ir tik ļoti svarīgi, kurai partijai katrs no deputātiem pieder, ka amati tiek sadalīti nevis pēc spējām, bet partijiskās piederības.

"Es arī ieraudzīju, ka aiz ļoti daudziem ievēlētiem cilvēkiem kaut kas stāv – viena divas organizācijas, citi cilvēki. Ka viņi principā nav cilvēki, bet aiz viņiem kaut kas stāv," stāsta nu jau ministre. To varēja redzēt, kad tika vēlēti komisiju priekšsēdētāji. Tad viņa sapratusi, ka Saeimas komisiju vadība ir arī naudas un privilēģiju jautājums. Tāpat viņu mulsina tāds jautājums kā partijas disciplīna. 

Piemēram, Stambulas konvencija būtu tāda lieta, par ko viņai ir cits viedoklis nekā viņas pārstāvētajam politiskajam spēkam – viņasprāt, tā ir ratificējama.

Atbildot uz pārmetumiem par politiskās pieredzes trūkumu, Šuplinska uzsver, ka ir strādājusi dažādos vadošos amatos augstskolā, pārzinot sistēmas likumsakarības. "Jā, tas ir smagnējs aparāts un mērogi ir lielāki, taču man gribētos ticēt, ka ir iespējams ieceres pārvērst realitātē," tā Šuplinska.