Esmu uzaugusi tajā vidē, vaicāta par pievēršanos kultūras personību dokumentēšanai, saka viena no Latvijas poētiskā dokumentālā kino klasiķēm Laima Žurgina. Rakstnieka Jāņa Grīna meita, tātad Dvēseļu puteņa autora brāļameita, 14 gadu vecumā, ieraudzījusi beļģu filmu Kaijas mirst ostā, nolēma kļūt par kinorežisori un tagad uzreiz nemaz nevar atbildēt, cik filmu viņai ir – Arnis Krauze kā liels arhīvos racējs saskaitījis veselas 150, citi drusku mazāk. To skaitā tādas kā Māris Liepa (1971), Raimonds Pauls (1977), Ceturtā dimensija (dzejnieka Ojāra Vācieša portrets, 1977), Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979), Džemma (1986)… Apaļo jubileju Žurgina svin ar pieciem savu būtiskāko filmu vakariem Piecas dienas septembrī Mākslas centrā Zuzeum, pirmais vakars 20. septembrī 19.00. SestDiena ar Laimu tikās pie Laimas pulksteņa, jo Kazas, kurā viņa vislabāk būtu iederējusies un par kuras laiku pirms trim gadiem uztaisīja filmu Kaza kāpa debesīs, sen vairs nav.
Tā kā mūsu sarunas iegansts ir tava apaļa jubileja, atgādināšu, ka tu esi filmējusi arī simtgadnieku aktieri Ēvaldu Valteru, kurš jubilejā Latviešu biedrības namā turpat pusstundu nostāvēja uz skatuves.
Jā, un pēc tam ar savu sievu Veriņu valsi dejoja. Braucām arī uz viņa mājām pie Kuldīgas, kopā ar Gunāru Dukšti izvizinājām ar gaisa balonu. Prasīju Valteram: "Cienījamais meistar, kā var tik ilgi tik labu formu uzturēt?" Viņš teica: "Meitiņ, es klausu savu dakteri. Viņš man saka: katru rītu vajag stipru melnu kafiju un 50 gramus konjaka asins cirkulācijai."" Visādas gudrības no savu filmu varoņiem samācos.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 15.-21. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!