Un tādu visādu lielo joku jau apkārt netrūkst. Vieni visās pasaules nelaimēs un sazvērestībās vaino arī Latvijā ne mazums piesaukto Sorosu, bet citā pasaules malā par bubuli iztaisa mizgraužus. Galvenais tajā visā saprast, par ko tiešām vērts cīnīties, kādas idejas aizstāvēt, bet kur labāk paklusēt. Kaut jāatzīst jau, ka, protams, arī klusēšana, kā šīsnedēļas sarunā saka mūziķis un mūzikas zinātājs Jānis Žilde, tāpat var būt visai skaidra attieksmes paušana.
Galvenais gan tiešām būt godīgam pret sevi, neizlikties par labāku, nekā patiesībā esi. Varbūt to tad arī var saukt par izdabāšanu sev. Un varbūt tas ir tas veids, kā tiešām nepazaudēt to dvēseli, par kuru runā Žilde, brīdinot par uzglūnošo bezpersoniskumu visapkārt. Kaut varbūt īstais ceļš ir daudz vienkāršāks – tiešām garas brokastis. Uz to aicina dzīvesstāstu pētniece Dagmāra Beitnere-Le Galla, norādot, ka "cilvēka intelektuālajai attīstībai ir nepieciešama lēnāka domāšana, nevis tāds temps kā šodien". Varu tikai piekrist, ka garas sarunas tiešām visu padara ne tikai skaistāku, bet arī kaut kādā ziņā tuvāku un pat cēlāku. Jo tikai tādos ilgos rītos un garās pēcpusdienās, kad laiks apstājies un nekur neskrien, tā aizrunāšanās ļauj no sīkumiem pāriet pie kopainas, pa īstam atcerēties aizmirsto un varbūt pat sasmieties par līdz tam sāpīgo. Saruna kā process, kas varbūt ļaus ne tikai mizgraužus reabilitēt, bet nonākt vēl pie citu problēmu patiesajām saknēm un līdz ar to arī risinājumiem ne vienā vien jautājumā. Turklāt tā pa īstam sācies rudens, lietus bungo logā, kastaņi sitas pret palodzēm, un sarunas un stāsti tam visam tikai piestāv. Gluži kā bērnībā, kad tik viegli bija kļūt par ceturto naksitrallīti, pašam sev sūtīt pastkartes no tāliem ceļojumiem, bārdā audzēt ogas un galu galā visas ļaunās žurkas uzvarēt ar varbūt drusku negaidītu, bet patiesībā vienmēr visloģiskāko risinājumu. Un zināt, ka vientulība nav iespējama, jo pie saldējuma kioska vienmēr varēs satikt kādu dvēseles radinieku.
Šīs SestDienas, 6. - 12. oktobra, numurā lasiet:
TUVPLĀNĀ. Kā pievaldīt mēli. Jānis Žilde kopā ar satelītiem izdod jaunu albumu, stāsta par Sīsifa akmeņiem un par mūsdienu lielāko izaicinājumu sauc visur uzglūnošo bezpersoniskumu, ko vajag pārvarēt, iedodot tam dvēseli.
PASAULĒ. Bubulis Soross. Ungārijas nacionālkonservatīvā valdība izvērsusi kampaņu pret amerikāņu miljardieri un arī Latvijā daudz piesaukto Sorosu, kuru tā apsūdz par iejaukšanos valsts iekšpolitikā un plāniem ieplūdināt Eiropā nelegālos migrantus.
DIENASGRĀMATA. 170 kilometru Veidenbauma virzienā. Kas liek igaunim diennakts laikā aizskriet no Tartu līdz Valmierai? Varbūt tieši tas ir labākais veids, kā svinēt Eduarda Veidenbauma jubileju. Sevišķi, ja ideja ienākusi prātā kādam, kurš ne tikai ir labi pazīstams ar dzejnieka pantiem, bet lielāko smagumu pavisam burtiski gatavs iznest savām kājām.
SestDienas SALONS. Vīrieši ir romantiskāki. Kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla par Jūrmalas gleznotāja Rolanda Beitnera (1917–2006) memuāriem, atmiņas saglabāšanu un to, cik svarīgas ir ģimenes sarunas pie galda.
FOKUSĀ. Pārmaiņu pārbaudes. Kas gaidāms Latvijas teātru un skatuves mākslas arhipelāgos šajā sezonā? SestDiena ieskatās mazāku un lielāku teātru piedāvājumos un to vērtējumā.
DABA. Belovežas murgu un pasaku mežs. Elīna Kolāte par to, kā došanās iepazīt kaimiņzemju teiksmainās vietas pārvēršas citvalstu dabas bagātību aizsardzības problēmu izzināšanā un zaļo aktīvistu cīņas atbalstīšanā.
LATVIJAI VAJAG Māksliniekus. Latvijas Laikmetīgā mākslas centra (LL MC) direktore Solvita Krese par to, kāpēc Latvijai arī vēl pēc simt gadiem būs vajadzīga laikmetīgā māksla un mākslinieki, kuri rosina domāšanu un liek paskatīties uz aktuālajiem procesiem no cita skatpunkta.
PRIEKŠĀ. No trim līdz bezgalībai. Latvijas Leļļu teātrī ar igauņu rakstnieka Eno Rauda darba Naksitrallīši iestudējumu debitēs režisore Laura Čaupale. Izrādi aicināti skatīties bērni no triju līdz
bezgalības gadu vecumam, jo, kā atgādina režisore, – naksitrallīši jau esam mēs visi jeb
tas ir "tas bērns mūsos, kuram nekur nevajadzētu pazust".
CEĻOJUMS. Tempļi visapkārt. Ieauguši džungļos, slaveni, sīkām detaļām rotāti un no tūristu ceļiem tālu esoši. Tik dažādi ir Kambodžā, Ankoras Arheoloģiskajā parkā, atrodamie tempļi. Viena ceļojuma laikā tos visus nemaz nav iespējams apskatīt. Taču galvenais – nav svarīgi, cik daudz iepriekš lasīts vai fotoattēlu redzēts, realitātē Ankora pārsniedz jebkādas gaidas.
Kā arī ŠONEDĒĻ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, SPORTS un ATPŪTA OKTOBRĪ, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
reptilis
Soross ir gadiem