Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +20 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 1. augusts
Albīna, Albīns

5G vēl tikai iešūpojas

Mobilo sakaru operatori prognozē, ka Latvijas iedzīvotāji piektās paaudzes sakaru tīkla labumus pa īstam sāks izjust tikai pēc pāris gadiem, taču ieguvumi būšot gaidīšanas vērti.

Apritot apaļiem pieciem gadiem, kopš tehnoloģiju uzņēmumi sāka piektās paaudzes mobilo sakaru tīkla testēšanu, ne viens vien inovāciju entuziasts domīgi groza telefonu visos virzienos cerībā ieraudzīt tā ekrānā kāroto 5G ikonu. Patiešām, ar jauno tīklu saderīgi telefoni tirgū ir jau teju divus gadus, un kopš pērnā gada 5G atbalsts iestrādāts pat nepilnus trīs simtus eiro vērtās vidējās klases ierīcēs, taču daudzsološās iespējas šobrīd var izmantot vienīgi atsevišķās pilsētu vietās.

Jāatgādina, ka tradicionāli ar abreviatūru 5G pieņemts apzīmēt mobilo sakaru tīkla paaudzi, taču šis jēdziens ietver krietni vairāk. 5G nozīmē pilnīgi jaunas tehnoloģiju iespējas, un speciālisti norāda, ka nākotnē tas būs digitālās transformācijas virzītājs, kas sniegs iespēju uzņēmumu, valstu un reģionu savstarpējās konkurētspējas celšanai, kā arī mainīs daudzus mūsu paradumus. Piemēram, nākotnes pilsētu ielās sastrēgumu problēmu risinās viedie luksofori un pašas autonomās automašīnas, kas pielāgosies satiksmes plūsmai, lai neveidotu rindas pie krustojumiem. Proti, mašīnas, sajūtot viena otru perpendikulārās ielās, izvēlēsies tādu ātrumu, lai vispirms var aizbraukt viena, pēc tam otra un nevienai nav jābremzē. Tas ļaus izvairīties no ceļu satiksmes negadījumiem. Nākotnes pasaulē būs arī kvalitatīva medicīniskā palīdzība, labākajiem ārstiem strādājot ar pacientiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, dronu izmantošana ugunsgrēku dzēšanai un daudzas citas inovācijas.

Taču kas īsti šobrīd notiek ar izdaudzināto nākotnes tīklu, kurš sola nest radikālas pārmaiņas daudzās dzīves jomās?


Kā viss sākās

5G aizmetņi meklējami desmit gadu senā pagātnē. 2011. gadā milimetru viļņu spektrs tika pasludināts par svarīgu nākotnes tīkla sastāvdaļu, kas nodrošinās superātru datu pārraidi, un gadu vēlāk pirmos pētījumus šajā virzienā sāka veikt Japānā, ASV un Lielbritānijā. Oficiāli par 5G dzimšanu gan tiek uzskatīts 2016. gads, kad vairākās valstīs sākās tīkla izmēģinājumi un Eiropas Savienība (ES) deklarēja, ka līdz 2020. gada nogalei visās 28 dalībvalstīs tam jau jābūt pieejamam. Savukārt līdz 2025. gadam 5G tīklam jāaptver visas pilsētas un galvenās transporta maģistrāles.

Komerciālā režīmā pirmie 5G tīklu 2019. gada martā sāka piedāvāt Dienvidkorejas mobilo sakaru operatori KT, LG Uplus un SK Telecom, kuriem drīz vien sekoja ziemeļamerikāņi un arī eiropieši. Savukārt japāņi ar 5G tīklu apņēmās pilnībā aprīkot pērn, 2020. gada augustā, plānoto olimpisko spēļu norises vietas. Diemžēl pompozā tehnoloģiskās varenības prezentācija izpalika, jo pandēmijas dēļ sporta forums tika pārcelts.


Izsniegtas 110 atļaujas

Arī Latvijā pēc skaļajiem paziņojumiem par pirmo antenu iedarbināšanu iestājies relatīvs klusums. Tas gan nenozīmē, ka attīstība nenotiktu.

Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari (va/s ES) sniegtajiem datiem ES līmenī ir identificētas trīs radiofrekvenču spektra joslas 5G izvēršanai dalībvalstīs. 3,5 GHz jeb 3400–3800 MHz josla ir viena no tādām, un tā Latvijā jau no 2019. gada 1. janvāra ir pieejama un piešķirta mobilo sakaru operatoriem 5G mobilo sakaru nodrošināšanai. Uz šo brīdi kopējais va/s ES izsniegtais radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju skaits 3400–3800 MHz joslā ir simt desmit. Citās Eiropas valstīs izsoles 3,5 GHz joslā notiek patlaban vai vēl tikai tiek plānotas.

Atbilstoši Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā noteiktajam par 5G joslu pieejamību līdz 2020. gada 31. decembrim ES dalībvalstīm 26 GHz diapazonā jāļauj lietot vismaz 1 GHz no kopējā joslas apjoma. Latvijā noteiktais 1 GHz apjoms padarīts pieejams, jau sākot no 2020. gada vidus. Savukārt pilnīga 26 GHz joslas pārplānošana un izsole ir ieplānota līdz 2024. gadam, bet jau šobrīd tā 1 GHz apjomā ir pieejama jauno 5G tehnoloģiju izmēģinājumiem un pilotprojektiem. Attiecībā uz trešo joslu, kurā plānota 5G ieviešana, 700 MHz joslas izsole radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanai vēl nav izsludināta, taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija to bija plānojusi darīt šogad. Nacionālais radiofrekvenču plāns paredz joslas pieejamību mobilo sakaru vajadzībām no 2022. gada 1. janvāra.

"Darām visu, lai spēles laukums būtu pieejams un efektīvi izmantojams gan esošo sakaru sistēmu, gan jaunu tehnoloģiju attīstībai. Tas sasaucas arī ar va/s ES organizētā 5G Techritory foruma konceptu: radīt vidi jeb spēles laukumu starpvalstu, starpnozaru un starpinstitūciju sadarbībai 5G ekosistēmas veidošanai Latvijā, Eiropā un arī pasaulē," SestDienai skaidro va/s ES valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda. "5G tehnoloģijām paredzēto frekvenču diapazonu lietderīgas izmantošanas veicināšana ir viena no va/s ES prioritātēm, jo uz 5G tehnoloģijām balstītas platjoslas piekļuves attīstība ir valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanas jautājums. Tā kā veiksmīgs tirgus regulējums ir viens no 5G sakaru tīklu attīstības priekšnoteikumiem, savas kompetences ietvaros līdzdarbojamies nākotnes tehnoloģiju attīstībai pielāgotas un labvēlīgas vides izveidē."


Atšķirīgi mērķi

Saņēmuši atļaujas, mobilo sakaru operatori izvērš 5G tīklu atbilstoši biznesa stratēģijai un prioritātēm.

"Tele2 Latvijā pirmais komercrežīmā palaida 5G tehnoloģiju, un 5G tīkls šobrīd jau darbojas Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā. Šogad 5G stacijas plānojam uzstādīt vēl 13 Latvijas pilsētās: Ventspilī, Salaspilī, Baložos, Liepājā, Cēsīs, Kuldīgā, Mārupē, Ogrē, Jēkabpilī, Saldū, Talsos, Carnikavā un Olainē. Tāpat 5G pārklājums tiks paplašināts vietās, kur jau šobrīd tas bija pieejams, – Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā un Valmierā. Plānojam, ka līdz gada beigām varētu tikt uzstādītas aptuveni divdesmit piecas 5G bāzes stacijas," ar operatora progresu iepazīstina Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa un piebilst, ka tīkls visaktīvāk tiek izmantots Jelgavā un Daugavpilī.

Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls stāsta, ka janvārī Rīgas centrā atklātas sešas jaunas 5G bāzes stacijas un nu to kopējais skaits sasniedzis septiņas. Tīkls aptver Vecrīgu, Krastmalu un Ķīpsalu, pārklājumam sasniedzot aptuveni 22 kvadrātkilometrus, kas esot līdz šim lielākais staciju skaits vienkopus. Savukārt februārī Bites 5G bāzes stacijas tika atklātas reģionos – pa vienai Valmierā un Jelgavā.

Savukārt Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde vērš uzmanību, ka viņa pārstāvētais uzņēmums patlaban koncentrējas ne tik daudz uz paša tīkla paplašināšanu, kā uz 5G risinājumu attīstīšanu. "Šobrīd uzstādītās bāzes stacijas galvenokārt kalpo dažādiem 5G tīkla pielietojuma testiem, tehnoloģiju adaptācijai. LMT ir uzstādījis 5G bāzes stacijas vairākās vietās Rīgā – VEF apkaimē, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) Ķīpsalā, Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā –, Ādažos un Liepājā. Arī šogad turpināsim attīstīt 5G tīklu. Tas nebūs tikai vēl ātrāks 4G, jo 5G būs daudz jaunu, vēl nebijušu mobilo sakaru tehnoloģiju iespēju. LMT jau vairākus gadus gatavojas jaunu, pārsvarā industriālu, pakalpojumu radīšanai, kurus varētu izmantot 5G tīklā ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt eksportā. Tāpēc primāri 5G izbūvēts vietās, kur tas nepieciešams jaunu pakalpojumu attīstībai," skaidro uzņēmuma vadītājs.

LMT kopā ar valsts un privātajiem partneriem izstrādā vairākus jaunus risinājumus, dronu, valsts aizsardzības, digitālo ceļu un savienoto auto tehnoloģijas, dažādus jaunus sensoru risinājumus viedpilsētām, uzņēmējdarbībai un arī mājsaimniecībām. Šo pakalpojumu attīstībai nepieciešama 5G testa vide, tāpēc VEFRESH teritorijā, RTU un LU centros Pārdaugavā top risinājumi viedpilsētas, IT jomā un dronu pilotprojektiem. Šobrīd tiek radīta arī starptautiska 5G testa vide mobilitātes risinājumiem Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Pagājušajā gadā LMT kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministriju izveidoja 5G testa vidi aizsardzības inovācijām, par ko ieinteresējusies arī NATO. Savukārt kopā ar pasaulē atzīto tehnoloģiju uzņēmumu MikroTik ir izveidota 5G laboratorija, kurā tiek testēti jaunākie šo tehnoloģiju risinājumi. Pilnvērtīgai 5G izmantošanai LMT kopā ar MikroTik Latvijā sācis arī 5G rūteru ražošanu, un tos no maija vidus jau izmanto vairāki simti klientu.
Uzņēmums turpina strādāt pie jaunu 5G iekārtu savienošanas ar LMT 5G tīklu. Pirmie klienti jau maijā sāka izmantot 5G internetu savās mājās un birojos. Ierobežotā daudzuma dēļ LMT 5G rūteris gan pagaidām pieejams vienīgi Ādažos.


Interesējas, bet nogaida

Savukārt Tele2 tehniskā direktore atzīst, ka klientu interese par 5G tīklu šobrīd ir visai nosacīta, ņemot vērā, ka visas potenciālās 5G tīkla priekšrocības ne iedzīvotāji, ne uzņēmumi ikdienā izbaudīt nevar. Palielinoties 5G tīkla pārklājumam, visticamāk, pieaugs arī interese par 5G tīkla sniegtajām iespējām.

"Par nopietnāku 5G tīkla izvēršanu mēs varēsim runāt tikai 2022. gada otrajā pusē, kad mobilo sakaru operatoriem būs pilnā apmērā pieejama 700 MHz frekvence. Šobrīd šīs frekvences izsole vēl nav notikusi, bet mēs esam pirmais operators Latvijā, kas tajā ir veicis testus, lai noskaidrotu tīkla efektivitāti," stāsta Krūmiņa. "Mēs koncentrējamies uz 5G tīkla izvēršanas darbiem, jo, lai šobrīd attīstītu lietu interneta risinājumus, ir nepieciešams gan kvalitatīvs tīkls, gan arī pieeja 700 MHz frekvencei. Tele2 ir veicis Latvijā pirmos 5G pētniecības darbus 700 MHz frekvencē. Pētījuma darbi šajā frekvencē ir ļoti būtiski, jo šī frekvence ļaus 5G tehnoloģiju izvērst visā Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinās vēl plašāku pārklājumu kustībā esošām viedierīcēm un ēku pagrabstāvos uzstādītām lietu interneta ierīcēm."

Viņa prognozē, ka plašāku 5G pārklājumu varēs piedāvāt 2023. gadā, kad būs pilnā apmērā pieejama 700 MHz frekvence, kā arī būs noslēgusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsole. Tā ļaus attīstīt plašāku 5G mobilo sakaru tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jo šīs frekvences lielākā vērtība ir, ka tā spēj signālu raidīt daudz plašākā teritorijā, kā arī labāk sasniegt ierīces, kas atrodas iekštelpās. Tas ir kritiski svarīgi turpmākai mobilo sakaru attīstībai, jo ļaus uzlabot gan mobilā interneta lietošanas pieredzi iedzīvotājiem, gan arī nodrošinās daudz plašāku un labāku iekārtu saziņu savā starpā.

"Skaidrs, ka lielākā ažiotāža bija tieši pirms diviem gadiem, kad tika atklātas pirmās 5G bāzes stacijas Latvijas teritorijā. Patlaban ikdienas sakaru lietotājam pietiek ar 4G tehnoloģijas paaudzes sniegtajām iespējām," novērojumos dalās Buls. Arī uzņēmumi pagaidām priekšroku dod 4G tīklā balstītajiem pakalpojumiem un lietu interneta risinājumiem, tomēr Bite Latvija nākotnē saskata plašas 5G perspektīvas un ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību.

"Runa nav tikai par tā iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē un tamlīdzīgi. Tieši tāpēc mūsu kā mobilo sakaru operatora uzdevums ir strādāt pie pakāpeniskas tīkla attīstības, lai šajā transformācijas laikā tehnoloģiju lietošanas pieredze kļūtu tikai daudzpusīgāka," saka Bite Latvija vadītājs. "Arī pandēmijas laikā mēs redzam, cik nozīmīgu lomu spēlē tieši IKT un telekomunikāciju nozares. Attālināts darbs un mācības, jaunu tiešsaistes pakalpojumu radīšana un nodrošināšana ir radījusi vēl lielāku pieprasījumu pēc ātras un efektīvas datu pārraides. Ik gadu datu patēriņš ierīcēs aug vidēji par 50%, bet šogad šis rādītājs tika sasniegts jau pirmajā pusgadā, pandēmijas pirmā viļņa laikā. Visticamāk, jaunie sabiedrības paradumi, kas transformējušies digitalizācijas paātrinājuma dēļ, neizzudīs. Tāpēc 5G infrastruktūra būs vitāli svarīga ekonomikas restarta laikā."

Lai arī tirgū pieejami gana daudz mobilo tālruņu ar 5G atbalstu, to kopējais īpatsvars nepārsniedz 5% no visiem LMT tīklā izmantotajiem, ko var izskaidrot ar samērā lēno ierīču nomaiņu. Vidusmēra lietotājs tālruni maina ik pēc vairākiem gadiem, tādēļ pie modernākajām ierīcēm tikusi vienīgi neliela daļa. Taču kopumā interese par jaunajām tehnoloģijām esot.

"5G tīklā šobrīd paredzētais maksimālais datu pārraides ātrums ir līdz 10 Gbps un reakcijas laiks – pat tikai 1 ms. Tātad 5G nodrošinās optikas interneta pieslēgumam līdzvērtīgu bezvadu interneta pieredzi un ļaus lētāk, drošāk un efektīvāk attīstīt lietu interneta, mākslīgā intelekta un citas ar to saistītās iespējas," uzsver Binde.


Spoža nākotne

Tomēr, lai kā veiktos, šobrīd visi operatori ir vienisprātis, ka 5G tehnoloģijām Latvijā un pasaulē ir ļoti plašas perspektīvas un tās ļoti lielā mērā ietekmēs ne vien globālo ekonomiku, bet arī ikviena cilvēka dzīvi. Tiesa, nāksies piestrādāt un sacensties globālā līmenī.

"Jāapzinās, ka 5G tehnoloģiju ieviešana prasa ļoti lielus resursus, kas nozīmē, ka daudz kas būs arī atkarīgs no valsts izvēlētās stratēģijas un vēlmes konkurēt globālā mērogā. Latvijai būtu svarīgi paraudzīties uz citu Eiropas valstu pieredzi un pārņemt labāko praksi 5G tehnoloģiju izvēršanā. Tas attiecas, piemēram, gan uz mobilo sakaru infrastruktūras koplietošanu operatoru starpā, gan to, kā tiek sadalītas pieejamās frekvences, lai tirgū valdītu veselīga konkurence, no kā ieguvēji būtu visi: klients, valsts un operatori," prāto Tele2 tehniskā direktore.

Arī Binde norāda, ka Latvijai ir visnotaļ labas iespējas konkurēt globālā mērogā gan ar ātru un visaptverošu tīklu, gan 5G risinājumiem.

"Liels sasniegums Latvijai, ar ko izceļamies uz citu Austrumeiropas valstu fona, ir jaunie lietu interneta tīkli, lai, attīstoties 5G, varētu izmantot plašās viedo sensoru iespējas. Saskaņā ar GSMA datiem LMT ir viens no retajiem operatoriem Eiropā, kas piedāvā abus jaunākos lietu interneta tīklus: NB-IoT (vairāk piemērots statiskiem sensoriem ar mazāku nepieciešamo datu pārraides apjomu) un LTE-M (sensoriem kustībā ar biežāku datu nosūtīšanas nepieciešamību). Mēs ticam un esam pārliecinājušies, ka aktīvi, talantīgi uzņēmēji, kas prot izmantot tehnoloģijas inovāciju radīšanai, dzīvo un strādā visā Latvijā. Redzam, ka arvien vairāk uzņēmumu izzina un ieinteresējas par lietu interneta sniegtajām priekšrocībām, jo tas nereti ir veids, kā palielināt ražošanas efektivitāti, taupīt resursus un tamlīdzīgi. Šobrīd strādājam pie dažādiem jauniem sensoru risinājumiem viedpilsētām, uzņēmējdarbībai un mājām. Tie būs pilnīgi jauni pakalpojumi, ko piedāvāsim saviem klientiem un arī eksportam citās valstīs," sola LMT vadītājs.

Top komentāri

Airis
A
latvija uznemumus var iedalīt 2 kategorijas vieni kas atgremo visu ko ārzemēs var dabūt lai iesmērēt vietejiem bauriem izklaidēties un lepojas ka rok optisko kabelu gravjus vacija un otri, kas attista tehnologijas pagaidam gan vairak izdodas sava sula bet gan jau ar laiku bus iespejas vairak MVU sajos pasākumos iesaistīties.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pegasus project jeb cita veida spiegošanas skandāls

Šā gada jūlija vidū dažādu valstu plašsaziņas līdzekļi, kopskaitā septiņpadsmit, tostarp tādi plaši zināmi laikraksti kā Amerikas Savienoto Valstu The Washington Post, britu The Guardian un Izra...

Kad vajag

Jau apmēram pēdējās četrās Rīgas domes vēlēšanās rūpīgi sekoju līdzi tam, ko partijas solīs saistībā ar man vissvarīgāko jautājumu galvaspilsētā. Tā ir problēma, ko privāti es nevaru atrisināt ne pa...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata