Aktieri un māmiņas

Apgāda Teātra anekdotes rīkotajos grāmatu svētkos Nacionālajā teātrī un Grūtnieču aprūpes centra gada jubilejā Māmuļā ielūkojās 1994. gada 8. oktobra SestDienas Smalko aprindu hronika. "Atmodai ritot, aktiera sirdī glabātais jo bieži iznāca arī uz viņa mēles, un šie teksti diemžēl parasti izrādījās ne tuvu ne tik smalki kā dramaturgu sacerētie; un par aktieru ienākumiem arī mūsdienās baumotāji nezin kāpēc neizrāda nekādu interesi. Protams, labi spēlējot teātri, arī šodien var nopelnīt lielu naudu, bet maskas jau sen lieto citu aprindu ļaudis. Aktieri tās nelaimīgā kārtā nometa tajā brīdī, kad strauji devalvējās vērtības, tāpēc tagad viņu pasākumi atgādina nūdistu saietus, turklāt tādu nūdistu, kurus atkailinājusi nevis pārliecība, bet skarbā dzīve. (..) Un tomēr – aktieru vārdi bijuši lasāmi ne vien mītiņrunu teicēju un kārtības traucētāju, bet arī daža laba smalka kluba dibinātāju un elitāras partijas saraksta galvotāju starpā. Un tieši aktieru klātbūtne ir darījusi šos klubus un partijas tautai mīļas, jo aktiera misija jau ir, dedzinot savu dvēseli kā sveci, izgaismot dzīves noslēpumus, kamēr šodien šķietami noslēpumiano banķieru un ierēdņu lielākais un varbūt vienīgais noslēpums ir tas, ka viņu dvēselēs īpašu noslēpumu nav, tāpēc viņi kautrīgi dara valsts jauncelsmes melno darbu tumšos kabinetos…"