Bruklinas tilta skarbā cena

Reta būs tā Holivudas filma, kurā, ja darbība risinās Ņujorkā, kadrā kaut uz brīdi nepavīdēs Bruklinas tilta majestātiskās aprises. Pusotrā gadsimtā tas kļuvis par vienu no pilsētas simboliem – kā Eifeļa tornis Parīzē, Kolizejs Romā, Vestminsteras pils komplekss Londonā vai Brandenburgas vārti Berlīnē, raksta Travel + Leisure.

Par tilta celtniecību ticis runāts jau kopš XIX gadsimta sākuma, taču tolaik neesot bijis tehnisko iespēju šāda projekta realizācijai. Gadsimta otrajā pusē ASV pārņēma pilsoņu karš, kad prioritātes saprotamu iemeslu dēļ bija pavisam citas, uzsver History.com. Taču jau divus gadus pēc kara beigām – 1867. gadā – Ņujorkas likumdevēji nosprieda, ka tilts tomēr ir nepieciešams. Interesanti, ka vairāki uzrunātie augstākā līmeņa arhitekti ar pieredzi tiltu būvniecībā no piedāvājuma atteicās, apgalvojot, ka Īstriveras mainīgā, dūņām un smiltīm klātā gultne vismaz šajā konkrētajā vietā nu nepavisam nav piemērota tam, lai tur būvētu stabilu tiltu. Jo vairāk tāpēc, ka tam bija jābūt pietiekami augstam, lai netraucētu kuģu satiksmei, – jāatgādina, ka tajā laikā flotēs vēl dominēja burinieki.

Taču viens drosminieks tomēr atradās – no Vācijas ieceļojušais Džons (Johans) Rēblings, kurš jau bija uzbūvējis vairākus vanšu tiltus Ohaio štatā un pie Niagāras ūdenskrituma Ņujorkas štatā. Līdzīgu risinājumu viņš piedāvāja arī Ņujorkas mērijai, kas pēc zināmas svārstīšanās un asām debatēm (tajās gan vairāk dominēja politiskās intereses, nevis runas par konkrēto būvi, kuras nepieciešamību neviens neatļāvās skaļi apšaubīt) plānu apstiprināja, turklāt ar nosacījumu, ka tā realizācijā tiks ieguldīts tik daudz naudas, cik nepieciešams, raksta All About History.

Galu galā tilta celtniecībā tika iztērēti vairāk nekā 15 miljoni dolāru (mūsdienu izteiksmē tie būtu krietni pāri 4,5 miljardiem dolāru), taču lielu daļu ieguldījumu pilsēta atpelnīja, jo ilgāku laiku samaksa par tilta šķērsošanu tika iekasēta arī no kājāmgājējiem.

DIVAS PILSĒTAS