Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

FOTO: Nams ar vēsturi

Vasaras rezidence, kas Emīlijai Benjamiņai tika celta 1938. gadā, ir gan iespaidīgs modernisma arhitektūras un Art Deco interjera paraugs, gan liecība par Latvijas pirmās brīvvalsts leģendārās preses magnātes kādreizējo bagātību, dzīves vērienu un gaumi. Garš un raibs izvērsies nama liktenis, kura mantinieki tagad to vēlētos nodot valsts gādībā.

Cēluma un eleganta skaistuma paraugs ir Benjamiņas nams Jūrmalā, Jūras ielā 13. Pārdzīvodama vairākus vēstures laiku griežus, šī vasarnīca bijusi ne tikai daudzu elitāru un odiozu personību apmešanās un tikšanās vieta, tajā risinājušies arī vēsturiski nozīmīgi notikumi.

Patlaban namā mitinās Emīlijas Benjamiņas māsas aktrises Annijas Simsones dzimtas atvase Pēteris Aihers, kurš šo īpašumu mantojis kopā ar savām māsām. Tomēr tik nozīmīga kultūrvēstures pieminekļa uzturēšana nav viegla nasta vienai ģimenei, tāpēc viņi vislabprātāk to nodotu Latvijas valsts gādībā.

Spožums un posts

Nākusi pasaulē dzelzceļnieka un veļas mazgātājas ģimenē, Emīlija Benjamiņa (dzimusi Simsone) kļuva par miljonāri, laikraksta Jaunākās Ziņas un žurnāla Atpūta redaktori un izdevēju, sabiedrisku darbinieci un pirmskara Latvijas smalko aprindu karalieni. Par viņas bagātību liecināja arī īpašumi – gan slavenais Benjamiņas nams Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 12, kur tagad atrodas viesnīca, gan Valdeķu muiža un sapņu pils, kura tapa Jūrmalā, Majoros, pašās 30. gadu beigās. Latviešu arhitekta Vītola un viņa vācu kolēģa arhitekta un interjera dizainera Langes kopdarba rezultāts, kas visu acu priekšā izauga Jūrmalas kāpās, bija tā laika pēdējais modes kliedziens – modernisma un neoklasikas arhitektūra ar Art Deco interjeru, kurā masīvo pamatu izgrezno gaisīgā rokoko stila elementi. Ažūri izkaltie metāla vārti bija visgreznākie Jūrmalā, savukārt pa plašo terasi nama otrā pusē nonākam dārzā, caur kuru – tieši pludmalē.

Šim namam ir īpaša gaismas koncepcija. Saules gaisma te spīd ne vien caur milzīgajiem logiem, bet arī jumtu. Tā iespīd pat pagrabstāva virtuvē – tieši no augšas, cauri stikla plāksnēm. Mēbeles un citus interjera priekšmetus vasarnīcai izvēlējusies pati Benjamiņas kundze, uzticoties savai izsmalcinātajai gaumei. Jaunceltnes burvību pati īpašniece gan diemžēl paspēja izbaudīt vien dažus mēnešus. Padomju okupācijas vara visus Benjamiņas īpašumus nacionalizēja, bet viņu pašu izsūtīja uz Sibīriju. Emīlija Benjamiņa šķīrās no dzīves soda nometnē Soļikamskā 1941. gada 23. septembrī, bet viņas sapņu pils kalpojusi dažādām varām.

Kamuflāžas noslēpums

Pirmais, kurš grezno namu izmantojis par savu rezidenci jau 1940. gadā, bija padomju armijas pulkvedis, ģenerālis Aleksandrs Loktionovs, kurš vadījis masu represijas visās trijās Baltijas valstīs. Benjamiņas vasarnīcā viņš apmetās kopā ar sievu, taču laime bija īsa. Mainoties vējiem varas gaiteņos, viņš pats tika arestēts un aizvests uz Kuibiševu, kur cietumā nošauts bez tiesas sprieduma. Likteņa ironija – tas notika tikai mēnesi pēc tam, kad Soļikamskā izdzisa Emīlijas Benjamiņas dzīvība.

Laikā no 1941. līdz 1945. gadam preses magnātes vasarnīcā mitinājušās vairākas augstas vācu okupācijas varas amatpersonas. Viens no viņiem, okupēto austrumvalstu reihskomisārs Hinrihs Loze, pat pamanījies manāmi atzīmēties uz Benjamiņas nama sienas, to likdams izraibināt maskējošajā kamuflāžas rakstā, kas tur redzams vēl šobaltdien.

Pēteris Aihers zina arī stāstīt, ka, atkāpjoties no Latvijas, Loze aizvedis sev līdzi daudzus vērtīgus priekšmetus un pat mēbeles. Te mitinājies arī viņa tiešais priekšnieks, vācu nacionālsociālisma galvenais ideologs un okupēto austrumu teritoriju reihsministrs Alfrēds Rozenbergs, kura "karjera" beidzās uzreiz pēc Otrā pasaules kara ar nāvessodu – to viņam izpildīja Nirnbergā pakarot. Tepat Rīgā ticis pakārts vēl viens nama iemītnieks Frederiks Jekelns, kurš, būdams SS līderis okupētajās austrumu teritorijās, vainojams šausminošās iedzīvotāju masu slepkavībās.


Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 16. marta numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!

Top komentāri

Trollis JT
T
Ja Ulmaņlaikos būtu bijusi "zaļo "kustība, Benjamiņai neļautu būvēt.
oskars
o
Gimenei majas aprupe par dargu , bet valsts lai maksa ? Mums jau ta nodoklu maksataju nauda aiziet dazadu piemineklu uzturesanai ... Pardot oligarham, lai maksa nodoklus , vai partaisa par krutoju viesnicu miljonariem ,valstij bus vismaz kads labums ...
f
f
Vājprāts! Cik zinu, viņi jau gadiem mēģina atrast kādu austrumu muļķi ar liekiem miljoniem. Īpašums nav nekāda nacionāla vērtība, bet arī citādi tagad tam nav liela vērtība, jo apkārtnē sabūvētas krievvalodīgo viesnīcu augstceltnes.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Miljoni, ērgļi un svētki

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzo...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata