Viņa vārdu neminēsim aiz cieņas pret nelaiķi, bet anekdote vēsta, ka reiz kāds students gājis gar Rīgas kanālu un pamanījis, ka kanālā ir iekritis un slīkst šis pasniedzējs. Students viņu izglābj, un pasniedzējs vaicā, kā varētu savam glābējam atlīdzināt. Students, ilgi nedomādams, izsaka savu vēlēšanos: «Nevienam nesakiet, ka es jūs izvilku.»
Tā laikam patiešām ir anekdote, bet zinu arī dažu labu savu paziņu, kam patiešām ir gadījies iekrist kanālā. Turklāt tas bija nevis šais laikos, bet senāk, kad Rīgas kanāls, sevišķi tuvāk stacijai un Centrāltirgum, bija viena stipri šmucīga vieta. 80. gados iznāca netālu strādāt, un tad pēc darba, gaidot sabiedrisko transportu, regulāri varēja gar kanāla malu vērot žurku skriešanās sacīkstes. Katrā ziņā, ja ejat gar Rīgas kanālu un kāds nezināms spēks vai iedvesma velk jūs uz pašu malu, vispirms pārliecinieties, vai esat skaidrā, jo dzērušam priekšstats par savu kāju darbību mēdz atšķirties no realitātes. Pa kanālu labāk pavizināties ar ekskursantu kuģīti, tagad te tādi vairāki kursē, nevis negribot peldēties.
Kā es par šiem kuģīšiem zinu? Tā, ka vienā jaukā atvasaras dienā (atvasara šogad izrādījās labāka par vasaru), braukdams 1. tramvajā, pamanīju dzīvību vietā, kas pāris gadus šķita izbeigusies. Un tā atdzīvojusies vieta likās kā radīta tādai vasarīgai dienai. Atrodas turpat pie bijušā radiotorņa, saucas tāpat kā saucās pirms izbeigšanās – Kas dārzā, sastāv no dažādām zālītēm un āra terasēm. Tālajā 2016. gadā par Kas dārzā interjeru un atmosfēru savā blogā jūsmoja skarbais gastrokritiķis ēstmīlis, tālāk gan pamatīgi nokritizēdams krodziņa virtuvi, piemēram, gaļu raksturodams kā lieliski pagatavotu, taču negaršīgu. Bet tas bija pirms deviņiem gadiem, kad cilvēki bija izsalkušāki, vēl neatēdušies pēc lielās krīzes. Šodien neviens krogs nevar atļauties slikti barot, ja vēlas izdzīvot. Ēdienkarte izpētāma turpat pie tramvaja pieturas – lasi un izvēlies, bet vispirms tiec skaidrībā, ko tu gribi – ēdienu, dzērienu, atmosfēru, skatu uz kuģīšiem kanālā un Tējas namiņu otrā krastā vai visu kopā. Atdzimušajā Kas dārzā var dabūt lielas un mazas uzkodu plates lielām un mazām kompānijām, bet viesmīle īpaši slavēja šašlikus. To te ir vairāk nekā trīs, turklāt pie katra iesmiņa var pasūtīt vienu papildus iesmiņu par puscenu. Piemēram, jēra gaļas šašlika iesmiņš, pasniegts ar salātu mix, piedevām un mērcīti pēc izvēles (marinēts šefpavāra īpašajā marinādē) maksā 18 eiro, bet, ja pasūti papildus šašlika iesmiņu, tas maksās tikai deviņus eiro, un eiro, lai atceramies, ir mazāks par latu. Es tik skaistā dienā, kāda tā bija, izvēlējos glāzi alus un skatu uz kanālu, un pēc pāris malkiem atcerējos arī savu ar kanālu saistīto gastronomisko piedzīvojumu. Nē, tās nebija ceptas žurkas bomžu gaumē, tas bija šmorēts gulbis! Tajos pašos 80. gados kāds dzērājs bija nožmiedzis kanāla gulbi, par to dabūja trīs gadus valsts maizē, bet gulbis nonāca Dabas muzejā, tika taksidermēts, bet gaļu kolēģes uzšmorēja. Zināt, garšīgāks par zosi!
Kafejnīca KAS DĀRZĀ
Adrese: Radio ielā 1
Atvērta: No 11.00 līdz 23.00
SESTDIENA ĒDA: Užavas mucu alus 0,33l 4,00
VĒRTĒJUMS
INTERJERS★★★★
ĒDIENI ★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
LABĀ LAIKĀ BRĪNIŠĶĪGA GAISOTNE. Kanālmalas kafejnīcas dažāda līmeņa terasēs foršu vietiņu papilnam.