Nē – pat sniega nav gluži katros Ziemassvētkos un Jaungadā, kur nu vēl citas atšķirības, noņem tikai iedomu cilpu no sava kakla, paskaties apkārt, atceries un salīdzini. Bija laiki, kad raķetes šāva daudz mazāk un visi vienā laikā, bija gadi, kad Rīgā pulksten 23.00 šāva gandrīz vairāk nekā pusnaktī, bija laiki, kad smalkākus, proti, importa, ietinamos papīrus nevis plēsa, bet uzmanīgi attina un glabāja nākamajiem Ziemassvētkiem… Esot bijuši pat laiki, kad ne tikai valsts pirmo personu svētku uzrunas televīzijā, bet arī pašas televīzijas vēl nebija, lai gan šos laikus vairs atceras varbūt tikai Raimonds Pauls.
Kas aizvadītā gada Ziemassvētkos un Jaungadā bija atšķirīgs no iepriekšējiem? Pirmkārt, automašīnu daudzums pie lielveikaliem, lai gan tas nu jau ir tuvu maksimālajam arī citās dienās. Zināšanas par vietām, kur Rīgas centrā un ne tikai centrā var viegli noparkot automašīnu, noveco milzīgā ātrumā. Bet man aizvadītā gada beigu iepirkšanās trakuma laiks paliks atmiņā ar vienu citu lietu – nošļukušās un izstaipītās treniņbiksēs tērpušos vīriešu daudzumu lielveikalos. Līderis šajā ziņā laikam bija Maxima apmeklētāju kontingents, lai gan zīmolam te nav nozīmes. Var tikai apbrīnot sievietes, kam ir dūša tādiem blakus stāvēt, ja reiz tu ar viņiem pat vienā rindā pie kases jūties neērti, it kā varētu tikt noturēts par viņu sazin kāda sporta veida komandas treneri. Varbūt Rīgā cilvēki pēdējā laikā uz restorāniem tik daudz iet arī tāpēc, ka tajos treniņbikšaiņus mana pat mazāk nekā daža laba teātra publikā, kur nu vēl lielveikalā.
Mēs nesen, vēl Vecajā gadā, tā bijām ieslīdējuši kādā mazā restorāniņā, tik mazā, ka, garām skrienot, to var arī nepamanīt, turklāt strādā tas parasti tikai no trijiem pēcpusdienā, tātad, pat neskrienot, bet tikai par agru pienākot, nevarēsi to notestēt. Un arī par vēlu nākt nedrīkst – mēs bijām tieši trijos un brīvu galdiņu dabūjām, bet visi pārējie jau bija rezervēti. Mamma mia ir mazs restorāniņš, piedāvā Vidusjūras, pārsvarā Neapoles reģiona, virtuvi. Domājot par Rīgas itāļu restorāniem, līdz šim pirmie nāk prātā Baznīcas ielas Italissimo, Elizabetes ielas Casa nostra un Tērbatas ielas Bella Napoli, nu būs jāliek aiz auss arī Mamma mia, jo viss, ko te ēdām, mums labi garšoja, sākot ar vitello tonnato un bujabēzi un beidzot ar tiramisu, kuru atradām par īpaši garšīgu un atšķirīgu no citur ēstajiem. Parasti ar tiramisu ir tā – lai uzlabotu vai glābtu tā garšu, klāt pieliek pavairāk ruma (tāpat kā Kairišs, ja nezina, kā izrādi atrisināt, pieliek opermūziku, un visiem patīk). Taču Mammas Mijas tiramisu bija brīnišķīgs arī bez akcentētas ruma klātbūtnes!
Vidusjūras restorāns MAMMA MIA
Adrese: Krišjāņa Valdemāra ielā 34–25
Atvērts: No 15.00 līdz 22.00; S, Sv no 12.00; P slēgts
SESTDIENA ĒDA
Vitello tonnato (plānās šķēlītēs sagriezta, lēni gatavota teļa gaļa, pasniegta ar maigu tunča un kaperu mērci) 15,00
Zivju zupa bouillabaisse (ar šefpavāra izvēlētām jūras veltēm un zivīm) 14,50
Polpette napoletane (60 gadu sena itāļu recepte: lēni gatavotas gaļas bumbiņas, sautētas aromātiskā san marzano tomātu mērcē) 18,00
Tiramisu (deserts ar maskarponi, cepumiem un kafiju) 7,50
VĒRTĒJUMS:
INTERJERS ★★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
ATMOSFĒRA ★★★★★
VĒRTĒJUMS. ĢIMENISKS.
Ja tev neviens rads vai draugs nedzīvo Neapolē, priekšstatu par Kampānijas virtuvi sniegs Valdemārielas Mamma mia.