Prāgas lepnums – astronomiskais pulkstenis

Prāgas Vecpilsētas laukumā esošais pulkstenis, kas 1410. gada 9. oktobrī tika iebūvēts vecā rātsnama pulksteņa tornī, tiek uzskatīts par izcilu viduslaiku inženierijas sasniegumu un, domājams, ir senākā no šajā laikmetā radītajām līdzīgajām ierīcēm, kas vēl joprojām darbojas, raksta Independent. Ar pulksteni ir saistītas vairākas leģendas, kas gan īsti neatbilst patiesībai un radušās laika gaitā, – viena no tām vēsta, ka pulksteņmeistaram izdurtas acis, lai viņš šādu šedevru neuztaisītu nevienā citā pilsētā, cita – ja pulkstenis apstāsies, Prāgai pienāks gals.

Neatkarīgi no gadalaika apaļās stundās pie astronomiskā pulksteņa pulcējas tūkstošiem cilvēku, un, protams, alus tajos krodziņos, no kuriem paveras labākais skats uz to, ir krietni dārgāks nekā citviet pilsētā, savukārt norāda Travel + Leisure.

Paradokss gan ir tas, ka, atskaitot ciparnīcas rādītājus un tā dēvēto apustuļu parādi, cilvēks bez iepriekšējām priekšzināšanām pat nenojautīs, par ko vēl šis pulkstenis vēsta. Planētu novietojums, zodiaka zīmes, laika mērīšana gan pēc Bohēmijas, gan senās Babilonijas principiem, un vēl un vēl, un vēl. Jāņem gan vērā, ka šī ierīce radīta laikos, kad bija pieņemts ģeocentriskais pasaules uzbūves modelis, saskaņā ar kuru Zeme atrodas Visuma centrā un ap to riņķo ne tikai visas planētas, bet arī zvaigznes, tai skaitā arī mūsu pašu Saule.

Prāgas starptautiskais radio (RPI) uzsver, ka sākotnēji pulkstenis izgatavots tieši tamdēļ, lai atspoguļotu astronomiskās parādības. Tā ciparnīcai ilgus gadus pat nav bijis minūšu rādītāju, jo viduslaikos pavisam precīza laika noteikšana nebija tik svarīga – pietika ar to, ka cilvēki zināja, kura diennakts stunda ir. Taču mācītos ļaudis vairāk interesēja planētu novietojums, Mēness fāzes un Zodiaka zīmes, jo astroloģija tolaik bija lielā cieņā.

DIVI MEISTARI

Par Prāgas astronomiskā pulksteņa (čehi to sauc par Orloj) izgatavotājiem tiek uzskatīti pulksteņmeistars Mikulāšs Kadāžns un astronoms Jans Šindels.