Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu nogalē un astoņdesmito gadu sākumā Rīgā tā sauktais melnais tirgus bija iekārtojies netālu no Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta (LVFKI), kas tagad pārsaukts par Sporta pedagoģijas akadēmiju. Atlika vien pāriet pāri dzelzceļa sliedēm, un priežu mežiņa brikšņos pavērās pavisam cita, no padomju laiku universālveikala atšķirīga aina. Par pieciem rubļiem bija iespējams iegādāties polietilēna maisiņu, uz kura bija uzzīmēts tas Marlboro džeks vai kāda blonda skaistule. Pārdesmit kapeiku maksāja draņķīgas kvalitātes melnbaltas fotogrāfijas ar tālaika mūzikas leģendu – Deep Purple, Pink Floyd, Kiss, AC/DC, Smokie, ABBA vai Boney M. attēliem, diezgan atklāti tika tirgotas Rietumos izdotas plates un jau kasetēs vai lentēs pārkopēti ieraksti, bet, parunājoties ar pārdevēju, varēja tikt arī pie kādām džinsu biksēm vai sporta apaviem.
Es tai laikā biju ap desmit gadu vecs puišelis, un mani, tāpat kā skolas biedru, visvairāk interesēja automašīnu modelīši. Turklāt ne tik daudz ārvalstu kā PSRS ražotie žiguļi, volgas, moskviči un pat kamazi, kas bija izgatavoti gana kvalitatīvi, taču nez kādēļ tik mazā tirāžā, ka uzreiz kļuva par deficītu un veikalos nebija nopērkami. Taču, lūkojoties pēc mašīnītēm, nebija iespējams izvairīties no apkārtējās skaņas fona, un no visiem tolaik modē nākušajiem kasešu magnetofoniem skanēja tieši Visocka dziesmas. Viņa balsi ar citām sajaukt nevarēja, un to atpazina arī ikviens bērns, kura ģimenei, radiem vai kaimiņiem bija televizors – pateicoties televīzijas daudzsēriju filmai, īstam krimiķim, ar nosaukumu Tikšanās vietu mainīt nedrīkst.
Kā daudzi talantīgi cilvēki, Visockis bija tendēts uz atkarībām un pašdestrukciju, tādēļ 1980. gada 25. jūlijā sākumā «naidīgo radiobalsu», bet pēc tam arī baumu veidā izplatījušās ziņas par 42 gadus vecā mākslinieka nāvi nebija liels pārsteigums. Bet šoks gan, un atvadas no Visocka aizēnoja pat Maskavas olimpisko spēļu norisi.
ALKOHOLA VARĀ
Kad 2010. gadā Krievijā tika sarīkota aptauja par ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī XX gadsimtā, Visockis tajā ieņēma otro vietu, atpaliekot vien no pasaules pirmā kosmonauta Jurija Gagarina, raksta BBC History Magazine. Tajā pašā laikā reti kuram bijušas ilūzijas par to, kā viņu elks pavada savu brīvo laiku – par alkohola un narkotiku lietošanu baumas klīda jau tad, kad nekādas dzeltenās preses padomju zemē vēl nebija.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 25. - 31. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!