Visi vienkārši dodas kaut kur pavadīt brīvdienas, tādējādi sastrēgumi ir uz visiem ceļiem un visi vilcieni ir pārpildīti. Šādas Vācijas ainas Latvijā, protams, nevienu nepārsteigs. Atšķirība slēpjas detaļās.
Nav vērts gausties, ka Vācijā vilcieni, īpaši ātrvilciens, kas traucas ar 200 kilometriem stundā, ir dārgs prieks. Tas ir pašsaprotami. Laba kvalitāte vienmēr prasa arī attiecīgu samaksu. Latvieti vairāk izbrīnītu fakts, ka Vācijā neeksistē tālsatiksmes autobusu tīkls, jo monopols šajos maršrutos pieder Vācijas vilcienu kompānijai Deutsche Bahn. To regulē likums, kas pieņemts jau 1931. gadā un kas nosaka, ka tajos maršrutos, kuros izbūvēta laba vilcienu satiksme, citi sabiedriskie transporta veidi nav pieļaujami. Jāpiemin, ka šim likumam ir arī izņēmums - Berlīne un ar to saistītie tālsatiksmes maršruti. Bet šī izņēmuma situācija tāpat sakņojas vēsturē - sadalītās Vācijas laikā tika atļautas autobusu līnijas, lai savienotu Rietumberlīni ar pārējo Vācijas Federatīvās Republikas teritoriju. Laimīgā kārtā arī šajā jautājumā pamazām vērojamas izmaiņas. Jau nākamajā gadā pienāks Deutsche Bahn monopola gals un ceļotājiem būs iespēja izvēlēties braucienus autobusos par ievērojami zemāku cenu, nekā to piedāvā Deutsche Bahn. Un bez šim uzņēmumam raksturīgajām blusām - mūžīgo kavēšanos, nestrādājošām klimata ierīcēm, ja gaisa temperatūra pārsniedz +32 grādus, un iesalušām pārmijām aukstās ziemās.
Par spīti šīm iepriekš paredzamajām ātrvilcienu problēmām, es, darba vajadzībās regulāri ceļojot ar Deutsche Bahn ātrvilcieniem, izbaudu to kluso traukšanos cauri ainavai. Pavasarī tas nozīmē, ka sešu stundu laikā var nokļūt no Freiburgas ziedošajiem kastaņiem 750 kilometru attālajās Hamburgas pirmo plaukstošo narcišu dobēs.
Vienā no pēdējiem braucieniem, iegrimusi zinātnes teorijas lasīšanā, nemaz nepamanīju pārējo kupejas līdzbraucēju rosību, pārstumjot koferus no viena stūra uz citu un klapējot pa griestu pārsegumu. Izrādās - ap Karlsrūi kupejas klusumu pēkšņi iztraucējusi monotona grabēšana, kuru nu nepieciešams novērst. Labi apzinoties, ka atšķirību meklēšana citu tautu pārstāvjos ātri var novest pie rasistiskiem izteikumiem, uzdrošinos tomēr teikt, ka vāciešiem ir ļoti jūtīgas ausis un savienojumā ar to - vāji nervi. Latviešu lasītājam, visticamāk, nav saprotams, kāpēc jāuztraucas par nelielu vilciena graboņu. Tomēr nav jābrīnās, ja +35 grādu karstumā konferenču telpā Vācijā tiks aizvērti visi logi, ja kaut kur uzņēmuma teritorijas otrā galā sētnieks būs sācis pļaut mauriņu!