_ Tomēr liecību par Vāgneru Rīgā ir maz: uz vēsturiskajām afišām pat nav viņa vārda. Nav arī neviena priekšmeta, kas viņam piederējis. Otrā pasaules kara laikā sabombardēja ēku Kalēju ielā, kurā viņš dzīvojis, XIX gs. sākumā nojaukta dzīvesvieta Aleksandra bulvārī (tagadējā Brīvības ielā 33). Toties mums ir Rīgas Pilsētas teātra ēka Vāgnera ielā 4 (tolaik - Lielā Ķēniņa ielā). Klasicisma stila teātra namu Rīgā uzbūvēja 1782. gadā pēc baltvācu barona Oto Hermaņa fon Fītinghofa iniciatīvas, taču 1863. gadā, pārceļot teātri uz opernamu, veco ēku pārbūvēja. Padomjlaikos, 1988. gadā, te atklāja koncertzāli, to iekārtoja kādreizējā deju zālē. Tagad šis nams ir slēgts, jo ir avārijas stāvoklī. Bēdīgs skats paveras no fasādes otras puses - no Vaļņu ielas redzami logi ar pusnobrukušiem krokotiem aizkariem...
Šis nams pieder valstij (Finanšu ministrijai), un to apsaimnieko a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). 2005. gada 31.III noslēgtajā līgumā starp Kultūras ministriju (KM) un VNĪ noteikts, ka VNĪ apsaimniekotajos īpašumos tiek saglabāts izmantošanas mērķis - kultūras funkcija. «KM ir ieinteresēta, lai nams saglabātu ēkas vēsturisko vērtību un kultūras funkciju kādā no ēkas daļām - iespēju tajā rīkot koncertus, izstādīt Mūzikas muzeja ekspozīciju, kas saistās ar R. Vāgnera darbību Rīgā, kā arī citos iespējamos veidos popularizēt R. Vāgnera saistību ar Rīgu,» Dienai atbild Kultūras ministrijā. Tomēr realitātē par Vāgneru te atgādina vien sienas plāksne.
Rekonstrukcijai nav izdevies atrast investoru. Uzrunāta arī Vācijas puse. Vācijas Ārlietu ministrijas valsts ministre K. Pīpere vēstulē (2010) informējusi Latvijas kultūras ministru par centieniem piesaistīt federālā budžeta līdzekļus, taču lēmumu par iesaistīšanos projektā varēšot pieņemt tikai pēc ēkas pamatu stāvokļa izvērtējuma saņemšanas un skaidra ēkas turpmākās izmantošanas redzējuma izstrādes. Tikmēr strauji tuvojas Vāgnera 200. jubileja, ko 2013. gadā atzīmēs visā Eiropā, un 2014. gads, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.