Neapmierināti var būt elektronisko mediju pārstāvji, jo dažu apsūdzēto advokāti lūdza iztikt bez filmēšanas, kamēr tiks nopratināti atsevišķi liecinieki, lai viņu liecības ar mediju starpniecību netiktu zināmas citiem lieciniekiem, kas piedalīsies citās sēdēs. Prokurori savukārt norādīja, ka Kriminālprocesa likums neparedz, ka var aizliegt filmēt tikai daļu sēdes, tādēļ, ja ir iebildumi, izvēle ir - filmē visu vai nefilmē neko. Tiesnese Irēna Logina tam piekrita un filmēšanu aizliedza, piebilstot, ka TV kameras, viņasprāt, traucējot lietas izskatīšanu, jo apsūdzētie vairāk uzmanības pievēršot tām nekā tiesā notiekošajam. Ar šo tiesas lēmumu nemierā bija atsevišķi apsūdzētie, piemēram, Jānis Vanags, kurš apgalvoja, ka «šī ir, maigi sakot, politiska tiesa, tādēļ cilvēkiem ir jāzina, kas šeit notiek».
Uzklausot apsūdzēto un viņu aizstāvju tālākos lūgumus, sekoja kārtējais pārsteigums - apsūdzētā Romāna Raimera advokāte Māra Krasovska apgalvoja, ka viņam nosūtītajā lēmumā par kriminālprocesa nodošanu tiesai nav norādīts, pēc kāda Krimināllikuma panta viņš tiek apsūdzēts, turklāt citā dokumentā R. Raimera personas kods uzrādīts nepareizi. Tādējādi pārkāptas viņa tiesības zināt, par ko tiek apsūdzēts, un nav skaidrs, vai tiesā esošais R. Raimers ir tā pati persona, pret kuru celtas apsūdzības, tādēļ process pret viņu būtu izbeidzams. Prokurori gan tam nepiekrita, jo, piemēram, kļūda personas kodā esot tikai pārrakstīšanās. Tiesnese kārtējo reizi bija līdzīgās domās ar prokuroriem un advokātes lūgumu noraidīja.
Tomēr arī pēc tam līdz lietas izskatīšanai pēc būtības kārtējo reizi neizdevās nokļūt, pat par spīti tam, ka šoreiz ieradušies bija visi 23 apsūdzētie. Viens no viņiem attapās, ka viņam nav advokāta, un gribēja uz nākamo sēdi aizstāvi sev sarunāt, turpretim cits lūdza, lai aizstāvi viņam piešķir tiesa, tāpēc sēdi nācās atlikt. Šoreiz gan ne uz ilgu laiku - nākamā sēde ieplānota trešdien, 8. februārī.