Arī es raujos tālāk, jo gribas redzēt _Straumes_ ražoto rotaļlietu _Pavārs_. «Viņš ar vienu roku māk liet eļļu, ar otru kustināt pannu tā, ka kratās ola. Pavārs māk arī olu mest gaisā,» skaidro I.Bule. Protams, būtu gribējies to redzēt mazā videoklipā, taču gribēties var daudz. Arī izdancināt ar atslēgu uzvelkamās rotaļlietas.
Visvairāk izstādē ir leļļu. No porcelāna daiļavām līdz Babyborn. Kāda lelle ir kā kafijas kannas sildītājs - tās kuplie un vatētie svārki apņem krūku. Ir arī sarkanam sniegavīram līdzīgais Vaņka, vstaņka, kas nevar apgāzties un kustoties guldz. Lūk, te arī no celuloīda ražotās lelles ar īsu matu griezumu. «Nopērc tādu pliknīti un ģērb, kā gribi - kā vīrieti vai sievieti. Kaut vai tirkīzzilā Boloņas mētelī!» - tā I.Bule. Un kas tā par princesi izplājusi kleitas volānus pa pusdīvānu? Dīvanlelle! Tai ir divi darbi - sēdēt un būt skaistai. Ar tādām nespēlējas. Spēlējas ar leļļu traukiem. Un ne jau ar plastmasas traukiem vien. Arī ar krūku, kas darināta no stikla un metāla. Tieši tas pinģerots Inesei no izstādes pašai patīk visvairāk. Vai naktī lelles taisa dzīres un dzer no krūkas morsu? «Naktīs lelles mostas. Iemirdzas ieveidotās cirtas. Acis - klakt! - aizveras un atveras. No rīta, pārskatot lelles, šķiet, ka dažas pat sēž citādi.»
Katrai lellei ir savs stāsts, jo tās lielākoties muzejam dāvātas. Paša muzeja kolekcija bijusi neliela, un to līdz šim arī neesot bijis iemesla izvietot. «Neliksim jau lelles izstādē par brīvības cīņām,» I.Bule stāsta. Izšķirošs bija kādas bērnudārza audzinātājas dāvinājums. Tad nu mantas sagrupētas: kopīgi kādā vitrīnā sasēduši filmu un grāmatu varoņi krokodils Gena, Karlsons, Čeburaška, Sarkangalvīte, Pokemons, Madagaskaras zvēri. Aiz cita stikla satupināta virkne lāču. «Ja nezini, ko dāvāt cilvēkam, kuram viss ir, uzdāvini lāci,» Inese uzskata, ka lācis atradīs vietu katrā mājā un tiks mīlēts.
Izstādē apskatāmi arī verķi puišiem. «Ieraudzīju traktoru un atcerējos savu dzelzs eskavatoru, uz kura sagriezu pirkstu,» saka fotogrāfs, uz ko piebilstu, ka tipiska vīriešu rotaļlieta savulaik bija Dobelē ražotās smaržīgās gumijas mantas, jo šoferi mēdza tās stutēt uz automašīnu aizmugurējiem bamperiem. Savukārt mazus puikas varētu interesēt helikopters, ko darbina, izvelkot caur korpusu speciālu plastikāta lentu. Un kur nu vēl sasodīti «interaktīvie» kaķīši groziņā! Tā gribas paspiest galvas, lai viņi pietupstas un iepīkstas! Visa izstāde sakairina uz vēlmi spēlēties! Reiz Vācijā kādā leļļu muzejā nopriecājos, ka bērni varēja lelles arī glīti saģērbt un spēlēties leļļu mājā. I.Bule norāda uz galdu, kas pārveidots par spēļu Riču raču, tikai kauliņu vietā ir mīkstie dzīvnieki. Vēl iespējams ielikt galvu kartona tēlos un nobildēties kā Pepijai vai princesei. Un viens lācis čamdīšanai arī ir.