Viņš bija viens no pirmajiem pasaulē, kas vērtēja šo mākslu no estētiskā, nevis etnogrāfiskā viedokļa, akcentē ekspozīciju Nākotnes mākslu meklējot. Voldemārs Matvejs un ārpus Eiropas (Āfrikas, Okeānijas un Ziemeļāzijas) māksla un Voldemāra Matveja grāmata Nēģeru māksla un latviešu mākslinieki kuratore Irēna Bužinska.
«Līdzās maniem biedriem viņš šķita mazliet neparasts: mūsējie jau bija paguvuši savus priekšautus nošķiest ar krāsām, bet šis cilvēks savā kārtīgajā uzvalkā drīzāk atgādināja ārzemnieku,» par pirmo tikšanos 1907. gada rudenī stāstīja krievu māksliniece Varvara Bubnova, kura vēlāk kļuva par Voldemāra Matveja draugu un domubiedru. Dzimis Rīgā, studējis Pēterburgas Mākslas akadēmijā Ainavu glezniecības darbnīcā: «Neatceros, ka Matvejs klasēs būtu strādājis. Visbiežāk viņu atceros klīstam starp biedru molbertiem - vienmēr ar grāmatu rokās.» Paralēli mācībām viņš iestājās mākslinieku grupā Jaunatnes savienība un kļuva par tās teorētisko ideologu.
Vīrs ar fotoaparātu
«Uzskatīdams, ka tieši teorētisko problēmu izpētē viņa spējas realizējas vispilnīgāk, Matvejs beidzot izlemj visus savus spēkus ziedot tikai zinātniskajai darbībai, un to neapšaubāmi sekmē 1913. gada vasarā iegūtais fotoaparāts,» savulaik rakstīja izstādes kuratore Irēna Bužinska. Tajā gadā viņš devās uz Stokholmas, Oslo, Amsterdamas, Briseles, Londonas, Parīzes, Ķelnes, Leipcigas, Hamburgas, Berlīnes un citu pilsētu muzejiem, lai tuvāk iepazītu un iemūžinātu mākslu ārpus Eiropas. «Darbs vasaras karstumā bija grūts,» atmiņās dalījās Varvara Bubnova, kura kļuva par viņa pavadoni, un atklāja, ka brauciena rezultātā sakopots liels daudzums uzņēmumu, svaigu domu un pierakstu.
Voldemāra Matveja aizraušanos ar Āfriku ierosināja Pablo Pikaso, it kā nododams stafetes kociņu. «Atvesta uz Eiropu, tā netika atklāta,» par šī kontinenta mākslas likteni uzsvēra krievu mākslas zinātnieks Jevgeņijs Kovtuns, atceļojusi kopā ar zeltu un ziloņkaulu, tā tika uztverta kā amizanta un uzjautrinoša - līdz brīdim, kad nonāca vairāku mākslinieku redzeslokā: pēc amerikāņu rakstnieces un mākslas kolekcionāres Gertrūdes Stainas teiktā, Anrī Matiss ar Āfrikas skulptūru iepazīstināja Pablo Pikaso, kuram tā deva impulsu radīt gleznu Aviņonas meitenes (1907), kas iezīmēja ne tikai jaunu posmu mākslinieka daiļradē, bet arī jauna mākslas virziena sākumu.
Ceļojums apkārt pasaulei
«Nēģeru māksla nav bērnu šļupsti, bet nopietna, patstāvīga māksla ar saviem stingriem likumiem un tradīcijām,» darbā Nēģeru māksla norādīja Voldemārs Matvejs, kurš aizgāja mūžībā nepilnu 37 gadu vecumā, nesagaidījis tā izdošanu - grāmata tika laista klajā 1919. gadā Petrogradā un kļuva par viņa vispazīstamāko darbu. Tajā ir piecas nodaļas, publicētas 117 fotogrāfiju, kurās attēlotas 72 skulptūras. Grāmatas vāku ir radījis izcilais krievu avangarda mākslinieks Natans Altmanis. To ir iespēja apskatīt arī klātienē - izstādē Boses zālē Voldemāra Matveja grāmata Nēģeru māksla un latviešu mākslinieki, kurā var uzzināt par viņa teorētisko atziņu nozīmi citu autoru daiļradē.
Izstādē Lielajā zālē ir eksponētas ap simt Voldemāra Matveja fotogrāfijām ar Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas mākslas darbiem - tās mijas ar citu autoru uzņēmumiem. To vidū ir kinooperatora Aivara Reinholda bildes no Māra Gaiļa ekspedīcijas - ceļojuma apkārt pasaulei. 11. oktobrī plkst. 16 mākslas muzeja Rīgas birža ceļotāju klubs Terra incognita? ikvienu interesentu aicina uz lekciju Lieldienu sala, kurā uzņēmējs un ekspolitiķis stāstīs par piedzīvoto (ar citiem saistītajiem pasākumiem var iepazīties interneta vietnē www.lnmm.lv). Līdz ar fotogrāfijām ir izstādīti arī unikāli Okeānijas, Āfrikas un Ziemeļāzijas mākslas darbi no vadošo Eiropas muzeju kolekcijām.