Safrizē margrietiņas
Rudentiņ'is bagāts vīrs - šie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, paverot televīzijas žurnālistes dārza vārtiņus. Kompaktais dārzs zied pilnā plaukumā - flokši, cinnijas, puķuzirņi, klemātisi, petūnijas un rozes kā smaržīgi mākoņi tiecas aptvert nācēju. Skujeņiem sāk aptrūkt vietas. «Kurš gan zināja, ka tie strauji pletīsies augstumā un plašumā. Paši vainīgi, un tagad katrs cenšas ierausties kaimiņa platībā,» smej Maija, stāstot, ka reiz tirgū taujājusi, cik augstu aug sudrabotā lapegle. Viņai skaidrots - ap sešiem līdz astoņiem metriem, un tiešām - aug arī, pāris gados jau divarpus metru pretī debesīm izstiepusies. Taču nav arī tā, ka šajā dārzā nav kur apgriezties. «Man vajag plašumu, tāpēc kaimiņiem atpirktajā dārza platībā ar dēlu Andri izveidojām plašu zālienu. Kad viesos atbrauc mans koris (Ogres kultūras centra jauktais koris Grīva - red.), visiem ir kur palikt,» priecājas diriģente. Viņa gan pasūrojas, ka neesam atbraukuši rožu ziedēšanas laikā, tagad to lielo krāšņumu grūti aprakstīt. Mums grūti spriest par to, kas bija jūlijā, taču pašlaik jau rudenīgajā ziedu paletē iekļaujas arī rozes. Baltās margrietas kā karalienes šūpojas liegajā siltajā vējā. Maija atceras - komponists Pēteris Plakidis atbraucis ciemos un vaicājis - vai viņa tās margrietas katru rītu frizējot?
Kartupeļu nav un nebūs
Maija atceras - pirms divdesmit gadiem, kad viņa pēkšņi apjautusi, ka sāk patikt rušināšanās dārzā, šo vietu, pat labi gribot, neviens nenosauktu par skaistu dārzu. Te esot kontinentālā klimata josla - vasarā vienmēr riktīgi karsts, bet ziemā auksts. Kad salnas vēl nekur citur nav rādījušās, Maijas dārzā tās jau pastrādājušas savus nelabos darbus. Iespējams, ka pie tā vainīga Ogres upīte, kas tek tepat blakus un no rītiem veļ aukstos miglas vālus dārzā. Kas to lai zina? Taču šogad viss zied un augļus dod tik dāsni, ka ābelēm zari lūst brakšķēdami.
Kā vergi galerās
Siltumnīcā bagāta tomātu un gurķu raža, salātiem piešpricei dārzā var paņemt kādu ķiploka galviņu, bet kartupeļu gan te nav. Toties ik gadu var ievākt pāris spaiņu vīnogu. Sulīgos augļus saulē kārdinoši mirdzina plūme un bumbiere, ērkšķogu krūms spicām adatām greizsirdīgi sargā tumši zilas saldas ogas, bet pirms kāda laika novāktas zemenes, katra gandrīz vai ābola lielumā. Dārza īpašniece atzīstas, ka būtībā viņa esot perfekcioniste - kad atbraucot, tad stunda paejot, kamēr nogriež visas noziedējušās puķes un izrauj nezāles, bet Andris naski pļauj zālienu. Kad nopirkuši kaimiņu zemes gabalu, nācies to kārtīgi iztīrīt. Dārznieki par zāliena iekārtošanu prasījuši gana lielu naudu, tāpēc lēmuši to izdarīt paši savām rokām. Tā nu ķīmijas zinātņu doktors un televīzijas žurnāliste pūlējušies «kā vergi galerās», bet rezultāts ir acīmredzams - samtains mīksts zaļš zāles paklājs aicināt aicina kurpes aizlidināt pa gaisu!
Maija bilst, ka nepacietīgi gaida pavasari, jo Siguldas selekcionārs Vitauts Skuja viņai uzdāvinājis tulpju sīpolus. Skuja esot selekcionējis jaunu tulpju šķirni un nosaucis to savas iemīļotās televīzijas zvaigznes vārdā. Diriģente rāda fotogrāfiju - tā ir Maija Amoliņa - maigi sārtus ziedu kausus skauj bārkstainas baltsārtas maliņas.
Zem nojumes baudām rīta kafiju, sulīgas plūmes un ērkšķogas. Virs galvas zila debess, aiz muguras mēļu puķuzirņu krūms, zālē smagi paukšķ krītošie āboli. Ak, ja šis rīts tā nesteidzinātu ar dienā paveicamo darbu sarakstu!
Maija nopietni skaidro: «Varētu jau iegrimt šajā skaistumā un klusumā, bet manī nekad nav iekšēja miera. Šķiet, nav padarīts tas un tas. Tad paraugos saulespuķēs, kas rimti skatās saulei acīs, un nomierinos.»