Problēma - likumdošana
Pasākumu Eiropas Brīvprātīgā darba gada ietvaros Latvijā būs daudz un raibi, turklāt adresēti dažāda vecuma cilvēkiem, stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas koordinācijas departamenta direktore Dace Ratniece. Tiks veikts plašs pētījums par brīvprātīgā darba popularitāti, tā ietekmi uz valsts ekonomiku, par šķēršļiem, ar ko tam jāsaskaras. Tiks popularizēti labas prakses piemēri, rīkotas diskusijas. Skolās notiks brīvprātīgo darbam veltīta projektu nedēļa, sadarbībā ar augstskolām tiks piedāvātas tēmas studentu bakalaura un maģistra darbiem, norisināsies arī dokumentālo īsfilmu, animācijas filmu, aplikāciju un reklāmas rullīšu konkurss par brīvprātīgo darbu. 5. decembrī tiks atzīmēta Starptautiskā brīvprātīgo diena, un gada nogalē pasniegta Brīvprātīgā darba balva dažādās nominācijās.
Plānotas arī daudzas citas aktivitātes, tomēr lielākais uzsvars tiks likts uz brīvprātīgā darba popularizēšanu un tā tiesiskā regulējuma sakārtošanu, kas patlaban ir viena no lielākajām problēmām šajā jomā. «Netiek regulēts, kā brīvprātīgo darbu varētu strādāt tie, kas nav NVO darbojošies jaunieši,» skaidro D. Ratniece un piebilst, ka plānots izstrādāt mehānismu un vienota parauga dokumentu, kā apliecināt kompetences, kas iegūtas, strādājot brīvprātīgo darbu. Patlaban tikai retais šādu savu pieredzi min savā CV.
Jāiekustina pieaugušie
Latvijā Eiropas Brīvprātīgā darba gada pasākumi faktiski sākuši iešūpoties jau šogad. IZM kopā ar biedrību Jauniešu konsultācijas īsteno pilotprojektu Brīvprātīgā darba akadēmija. Tā ietvaros jau notikušas mācības jauniešu organizāciju līderiem, semināri vidusskolās un informatīvas Tējas pēcpusdienas par brīvprātīgo darbu. Nākamgad tas viss turpināsies, turklāt interneta vietnē prakse.lv plānots izveidot jauniešu organizāciju profilus ar informāciju par brīvprātīgā darba vakancēm tajās, stāsta Jauniešu konsultāciju pārstāvji.
Arī citām organizācijām padomā kas jauns. Piemēram, biedrība brīvprātīgais.lv plāno iestāties līdzīgu organizāciju Eiropas mēroga apvienībā, kā arī pētīt brīvprātīgā darba politiku pašvaldībās un izveidot virtuālu bibliotēku, kurā varēs atrast materiālus un dokumentus par brīvprātīgo darbu. «Uz nākamo gadu ceram arī kā uz iespēju pacelt brīvprātīgo darbu jaunā līmenī - lai tas kļūtu populārs ne tikai starp jauniešiem,» saka brīvprātīgais.lv pārstāve Zane Onkele.
Tas ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem, ko vēlas risināt ar brīvprātīgo darbu saistītas iestādes un organizācijas, apzinoties, ka ir gana daudz vecāka gadagājuma cilvēku, kam brīvprātīgo darbs būtu lieliska iespēja nodot citiem savas zināšanas un prasmes vai justies noderīgiem un aizpildīt tukšumu bezdarba gadījumā. «Brīvprātīgā darba vakances varētu piedāvāt bezdarbniekiem Nodarbinātības valsts aģentūrā,» rosina personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia pārstāvis Gints Ģērmanis un piebilst, ka darba devēju acīs brīvprātīgā darba pieredze tiek vērtēta ļoti pozitīvi, ja vien tā ir samērīga (piecu gadu klejošana pa pasauli ar piestrādāšanu šur tur vajadzīgo iespaidu neatstās).
Brīvprātīgā darba problēmu lokā iekļaujas arī tas, ka informācija par šīm iespējām ir sadrumstalota. Tāpat brīvprātīgajiem, lai šīs iespējas izmantotu, nereti pat nākas pašiem piemaksāt - par transportu, ēšanu u. tml. Jāuzlabo arī veids, kā satikties tiem, kas vēlas strādāt brīvprātīgo darbu, un tiem, kas viņiem šādu iespēju var dot. Valsts un pašvaldību iestādes brīvprātīgo darba vakanču piedāvāšanā pagaidām vēl ir kūtras, un tajā pie vainas ir gan birokrātiskās «klapatas», kas ar to saistās, gan pieredzes un informācijas trūkums.