Drīzumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM) pamatnostādnes prezentēs valdībā. Ministrs E. Sprūdžs sēdē uzsvēra, ka tā būs politiskā izšķiršanās koalīcijā un ministrijai nebūs viegli iecerēto īstenot, ja tam nebūs citu ministru atbalsta. «Neizbēgams jautājums ir visas valdības vienotā izpratne par decentralizācijas nepieciešamību. Lai šo plānu īstenotu, nozaru ministrijām jāatsakās no zināmas daļas savas kompetences,» atzina E. Sprūdžs.
Vairāk nekā divus gadus gatavoto dokumentu prezentēja ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze, kura uzsvēra, ka pamatnostādnes ir saskaņotas ar Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam. Abos attīstības dokumentos investīciju koncentrācija paredzēta attīstības centros, ar to domāts modelis 9 plus 21 (deviņas lielās pilsētas plus bijušās rajonu centru pilsētas, kā arī Sigulda, Smiltene un Līvāni). Jau NAP apspriešanas laikā šī pieeja izraisīja pašvaldību protestus, jo nebija skaidrs, kāpēc tiesības pretendēt uz investīcijām liegtas parējām 89 pašvaldībām, no kurām daļa attīstās veiksmīgāk nekā minētajā modelī iekļautie centri.
Lolita Čigāne (Vienotība) ierosināja izvērtēt, kā notikusi finansējuma sadale iepriekšējā ES fondu līdzekļu plānošanas periodā. Deputāte ir noskaidrojusi, ka, piemēram, Līvānu novadā ir ieguldīti 10 miljoni latu, bet Alūksnē - tikai 400 000 latu, kas rada iespaidu, ka tas noticis bez skaidriem kritērijiem sabiedrībai neizprotamā veidā. I. Raugze teica, ka pašvaldības varēs saņemt finansējumu arī no Lauku atbalsta programmas. VARAM rosināšot atjaunot mērķdotācijas pašvaldībām jeb tā dēvēto valsts investīciju programmu. Pamatnostādnēs ir paredzēta «integrētā teritoriju investīciju» pieeja, lai ES fondu apguvei varētu izveidot atsevišķu prioritāti, kurā būtu iekļauts piedāvājums par pašvaldību attīstības programmu finansēšanu uz reģionālo attīstības stratēģiju pamata.
LPS padomnieks Māris Pūķis atgādināja, ka LPS aicināja paredzēt reģioniem noteiktu kvotu, lai daļu ES fondu naudas varētu sadalīt nevis pēc nozaru, bet gan pašvaldību ieskatiem, jo tās vislabāk varot redzēt, kur ieguldījumi nepieciešami. VARAM piedāvājums ir zināms kompromiss, bet problēma paliek, jo lēmumu pieņems ministrijas, nevis pašvaldības, atzina M. Pūķis. LPS ierosina noteikt, ka reģionālā attīstība ir nozares statusā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēža vietnieks Valdis Liepiņš (RP), kurš vadīja šo sēdi, arī ierosināja apzināt pašvaldības, kurām finansiālie ieguldījumi būtu visvairāk nepieciešami.