Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) pieļāvis, ka tuvākajās dienās atkal varētu tikt atcelti airBaltic reisi, vēsta LETA. Valdība šodien par airBaltic sasaukusi ārkārtas sēdi.
BAS rīcība sniegt tiesā tiesiskās aizsardzības pieteikumu saistīta ar strupceļā nonākušajām abu airBaltic akcionāru (valsts un BAS) sarunām par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. «Latvijas valdība kā mazākuma akcionāre aviokompānijā ir kaitnieciski un atkārtoti atlikusi lēmumus par kapitāla palielināšanu,» paziņojumā norāda airBaltic vadītājs Bertolts Fliks.
Otrdien valdība pieprasīja iesniegt ziņas par BAS īpašniekiem. Tas nozīmē, ka no 2010. gada decembra, kad mainījās BAS akcionāri, valsts nav zinājusi un arī šobrīd nezina, ar ko tai ir darīšana uzņēmumā airBaltic, kur Latvijai pieder akciju kontrolpakete (52,6%). «Latvijas valdībai savi partneri lidsabiedrībā ir zināmi,» vakar oponēja BAS un solīja iesniegt premjeram atsevišķu dokumentu par BAS patiesā labuma guvējiem. Vakar līdz dienas beigām šādu dokumentu valdība gan saņēmusi nebija.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība), satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS), kā arī valdības nolīgtā konsultanta Prudentia valdes priekšsēdētāja Kārļa Krastiņa izteikumi pēc otrdienas valdības sēdes liecināja, ka pēc neskaitāmiem sarunu raundiem starp valsti un airBaltic privāto akcionāru valsts skaidri nezina, ar ko tā risina sarunas par naudas ieguldīšanu airBaltic. Amatpersonas pēc valdības sēdes, kurā lēmums par naudas ieguldīšanu netika pieņemts, uzsvēra, ka BAS patiesā labuma guvēji ir jānoskaidro, «lai būtu pārliecība, ar ko precīzi mēs vedam sarunas» (V. Dombrovskis) un «lai mēs zinātu visu līdz patiesā labuma guvējiem, kas dod iespēju redzēt, vai patiesā labuma guvēji ir spējīgi ieguldīt līdzvērtīgi valsts daļai» (U. Augulis). «Diemžēl valstij nav zināms, kam pieder Taurus Asset Management [šai Bahamās reģistrētajai firmai pieder 50% BAS, otri 50% pieder B. Flikam]. Mums nav juridiski korektas atbildes uz šo jautājumu,» atzina K. Krastiņš. Savukārt BAS uzskata, ka jautājums par patiesā labuma guvēju noskaidrošanu esot tikai kārtējais iegansts valsts nespējai aktīvi iesaistīties airBaltic jautājuma risināšanā.
Neoficiāli par airBaltic galveno līdzīpašnieku tiek minēts Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs, kam pieder Snoras banka Lietuvā un pastarpināti Latvijas krājbanka. Viņš pats saikni ar airBaltic ir noliedzis. Abas minētās bankas ir airBaltic un BAS kreditores, par kopējo kredītu summu ziņu nav. Ir zināms, ka Krājbanka savas iespējas kreditēt airBaltic ir izsmēlusi. Kredītiestāžu likums ierobežo vienam klientam izsniegto kredītu apjomu līdz 25% no bankas pašu kapitāla.
Kamēr īstie BAS īpašnieki oficiāli nav zināmi, valsts nevar lemt par ieguldījumiem airBaltic pamatkapitālā, jo tai nav pārliecības par BAS spēju ieguldīt līdzvērtīgu naudas summu no savas puses. «airBaltic ilgstoši, un tā ir Flika kunga atbildība un lēmumi, savas finanšu plūsmas ir regulējis tā, kā ir varējis. Valstij un konsultantam ir kritisks skats par to, kā tas ticis darīts,» norādīja K. Krastiņš. Daudzi no BAS meitasuzņēmumiem neesot iesnieguši gada pārskatus par 2010. gadu, bet 2009. gada rādītāji liecinot - «tādas summas, kas mērāmas desmitos miljonu, šīs sabiedrības rīcībā nav. Visi aktīvi ir ieķīlāti Krājbankā».