Šķiet, turpmāk hrestomātiski būs arī pieminēt, ka dzejnieks miris, skatoties TV seriālu Likteņa līdumnieki. Varētu teikt - viegli, gluži kā 1993. gadā izdotā dzejoļu krājuma nosaukumā, ja nebūtu slimības, kas pēdējos gados ļāva dzejniekam runāt tikai īsās, aprautās frāzēs un liedza iespēju rakstīt.
Ir pilnīgi skaidrs, ka ietvert vārdos Imanta Ziedoņa nozīmi Latvijas kultūrā un sabiedriskajā dzīvē ir ārkārtīgi grūti, lai neteiktu, ka neiespējami. Tādēļ no uzrunātajiem cilvēkiem necentos izvilināt iespējami skaistākas un dziļdomīgākas atziņas, bet drīzāk mirkļa uzzibsnījumus, atceroties tikšanos ar dzejnieku klātienē un ar viņa darbu starpniecību. «Ziedonis ir tik liels, ka viņu neielikt ne rāmjos, ne teikumos. Lielisks tautas dzejnieks, patriots, švīts, intelektuālis, mistiķis. Pieprata lielas un mazas spēles, lai Latvija nezustu,» I. Ziedoni raksturo dzejniece Liāna Langa un turpina: «Viņš izprata realitāti tās neiedomājamajā pretrunīgumā, redzēja lietas un parādības lielās kopsakarībās. Mīlēja un kļūdījās kā katrs cilvēks. Latvija ar viņu bija lielāka, tagad tās būs mazāk. Ziedonis ir jālasa, tur ir bezgalīga telpa un kukainīši prot runāt.»
Satiksimies kosmosā
Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš, kurš kopš 2010. gada atveido galveno lomu izrādē Ziedonis un Visums, atzīst, ka pēc dzejnieka aiziešanas viņam zvana ļoti daudzi un esot grūti formulēt savas izjūtas. «Daudzi, kam līdzīgi jautā, izlāpās ar paša Ziedoņa tekstiem. Dzejnieks pats tik daudz domājis un rakstījis par nāvi. Manas izjūtas vairāk ir tādas kā viņa un Māras Zālītes grāmatas nosaukumā - To mēs nezinām. Es nezinu, kur viņš tagad ir, bet vienreiz viņš man prasīja, kur mēs kosmosā satiksimies,» atceras K. Znotiņš. Viņš uzskata, ka Ziedonis un Visums tagad būs pavisam cita izrāde un daudzi teksti tajā skanēs pavisam citādi. Īpaši atšķirīga no citām būs jau šobrīd izpārdotā 10. marta izrāde - pirmā, kopš dzejnieks ir mūžībā. «Tie teksti dzīvo, un viņa tēli dzīvo cilvēku atmiņā,» par izrādi saka K. Znotiņš.
Imanta Ziedoņa dzeja ir daudz komponēta. Īpaši šogad, kad tiks svinēta dzejnieka 80. dzimšanas diena, tiek gan gatavotas jaunas koncertprogrammas, gan atskaņotas agrāko gadu dziesmas. Piemēram, Raimonda Paula programmā ar Imanta Ziedoņa vārdiem Vēja ziedi skan pirms apmēram 30 gadiem sacerētas dziesmas, kuras izpilda Nacionālā teātra jaunie aktieri Madara Botmane un Juris Jope, savukārt Kārļa Lāča programma Ziedonis. Lācis. Sievietes jau izdota CD formātā, bet no 3. maija būs dzirdama vairākos koncertos uz Dailes teātra skatuves. Vaicāts, kā nonācis pie Imanta Ziedoņa dzejas, K. Lācis atzīst, ka pirmā iepazīšanās ar dzejnieka darbiem viņam, tāpat kā daudziem latviešiem, notikusi skolā, bet pirms desmit gadiem bijis gods piedalīties I. Ziedoņa 70. jubilejas koncertos. «Pagājušajā vasarā Ziedoņa dzeja «izlēca» datorā - internetā, pieķēros tai, un izauga programma. Bija liels prieks, ka paspēju aiziet pie autora parādīt programmu, noklausījāmies to abi kopā. Man bija liels notikums, ka dabūju viņa akceptu,» stāsta K. Lācis. Viņš arī atzīst, ka parasti rakstot dziesmas otrādi - vispirms ir melodija, un tad tai piemeklē tekstu, bet no Ziedoņa komponists intuitīvi ņēmis to, kas paticis.
Domā par turpmāko
Mūziķis un Imanta Ziedoņa fonda Viegli valdes loceklis Renārs Kaupers atsaucas īsziņai brīdī, kad fonda valde spriež par to, kā palīdzēt dzejnieka ģimenes locekļiem risināt bēru organizatoriskos jautājumus. «Sajūta ir gaiša, jo ir lietu kārtība, ko nevar ietekmēt. Imants ir nodzīvojis garu un brīnišķīgu mūžu un atstājis fantastisku mantojumu. Mēs tagad atceramies tos priecīgos, izredzētos brīžus, kad fonda cilvēkiem bija iespēja tikties, parunāt un padziedāt kopā ar Imantu. Tā ir izredzētība, ko mēs ļoti novērtējam.» Fonds Viegli jau iepriekš ir plānojis Imanta Ziedoņa jubilejas pasākumus, maijā tiks izdota grāmata No Jāņiem līdz Murjāņiem, bet Tukumā notiks ķiršu stādīšana. Ir plānots izveidot nākamo kārtu I. Ziedoņa digitālajam muzejam, pirmā kārta tapa pagājušajā gadā, tā bija spēle jauniešiem. Imanta Ziedoņa un Ausmas Ziedones-Kantānes vasaras mājā Murjāņos plānots izveidot radošo centru Dzirnakmeņi, lai nelielām dzejnieku un mūziķu grupām būtu iespēja pabūt kopā un radīt ko jaunu. «Jādomā, kā radīt infrastruktūru, neizjaucot to, kas tur ir. Imants mums teica - ja jūs esat nodomājuši taisīt klasisku muzeju, tad labāk uzreiz dedzināt to būdu nost,» stāsta R. Kaupers.
Grāmatu No Jāņiem līdz Murjāņiem kopā ar I. Ziedoni rakstīja žurnālists Aivars Berķis, kurš ar dzejnieku kopā savulaik 15 gadu brauca pa visu Latviju, vērtējot sakoptākās lauku sētas. «Viņš bija ārkārtīgi vīrišķīgs - bija ļoti grūti, bet to nekad neizrādīja. Līdz pēdējam viņš domāja par darbu. Grāmatu sāku 2011. gada vasarā un bieži gāju pie viņa, dažreiz viņš spēja runāt, citreiz ne, bet bija savācis fotomateriālus, visu pārlasīja, nekad neko pavirši neizlaida cauri. Ja saruna novirzījās sānis, vienmēr teica: pietiek runāt - jāstrādā!» stāsta A. Berķis. Viņš I. Ziedoni sauc par spītnieku, jo dzejnieks nekad nav gājis pa iebrauktu taku, vienmēr iebildis un meklējis savus risinājumus. «Ir ārkārtīgi vērtīgi, ka Ziedonis aiziet, būdams apritē. Jaunā paaudze ir uzķērusi viņa tekstus, Ziedonis ir kļuvis par jaunatnes dzejnieku. Viņš aiziet, atdevis pēdējo, jo ir brīnums, kā viņš spēja turēties,» uzskata A. Berķis.
Atvadīšanās no Imanta Ziedoņa notiks 6. martā Rīgas Domā. No plkst. 10.00 līdz 13.00 būs iespēja atvadīties no dzejnieka, bet plkst. 13.00 sāksies viņam veltīts dievkalpojums, ko vadīs mācītājs Juris Rubenis. Atvadas no dzejnieka tiešraidē translēs Latvijas Televīzija, kas sagatavojusi arī īpašu piemiņas programmu. 6. martā Rīgā pie pašvaldības ēkām tiks izkārti karogi sēru noformējumā.
SIA Producents.lv jau izsludinājusi Imanta Ziedoņa piemiņas koncertu 25. aprīlī Kongresu namā, norādot, ka dalību koncertā solījuši Raimonds Pauls, Andris Bērziņš, Ingus Pētersons, Normunds Rutulis, Uģis Roze, Raimonds Tiguls, Andris Ērglis, Māra Holšteina-Upmane un Goran Gora, grupas Credo, Autobuss debesīs, kā arī citi mūziķi un aktieri.