Dairis Bertāns
Kāpēc neizdevās sākums?
Pat nezinu, kāpēc, bet spēles sākumā negāja ne uzbrukums, ne aizsardzība. Par uzbrukumu sīkums, bet tas, ka aizsardzībā atļāvām viņiem tik daudz vieglu punktu iemest, bija slikti. Otrajā puslaikā iznācām daudz agresīvāki gan aizsardzībā, gan uzbrukumā un līdz pat beigām rādījām savu spēli ar aktīvu aizsardzību un labu bumbas kustību uzbrukumā. Visi spēlētāji tika pie bumbas, pie metieniem, tāpēc arī mēs vinnējām.
Spēli lauzt gan sākāt jau otrajā ceturtdaļā!
Jā, jo apzinājāmies, ka puslaikā labāk iet ar mīnus septiņi astoņi, nevis padsmit punktu deficītu. Sanāca iemest pāris metienu uzbrukumā, kas mums bija ļoti svarīgs izrāviens, lai otrajā puslaikā jau būtu vieglāk atspēlēties.
Tā bija aizsardzības uzvara?
Jā. To mums arī treneris allaž uzsver, ka aizsardzība mūs nekad nepiemānīs. Ja tur viss būs kārtībā, tad vinnēsim, lai kāds būtu uzbrukums.
Kā komandā uztvērāt ziņu par atgriešanos Rīgā?
Tas ir ļoti forši. Cerams, ka cilvēki atnāks un gribēs redzēt vismaz vienu finālspēli. Tas noteikti vairos pozitīvas emocijas, un ceru, ka izdosies to sēriju arī noslēgt.
Vai pēdējo spēļu smagā gaita nav mazinājusi pārliecību?
Pārliecība ne uz brīdi nav zudusi, taču pēdējā uzvara Saldū bija tāds pavērsiens sērijā. Tā, man šķiet, drusku salauza ventspilniekus, kuri toreiz bija jau praktiski vinnējuši, bet beigās zaudēja. Tas viņiem psiholoģiski smagi.
Piedomājāt pie tā, ka Saldū Ventspili trīs reizes nespējāt uzvarēt?
It kā nē, kāda starpība, kur spēlējam. Tomēr, katru nākamo spēli tur zaudējot, kaut kādas domas piezogas.
Kas būs galvenie uzdevumi, lai pirmdien pabeigtu sezonu?
Jau no paša sākuma jārāda sava spēle, nevis jādod pretiniekiem desmit vai vairāk punktu pārsvars. Aizsardzībā jāspēlē tā, kā Ventspilī spēlējām otrajā puslaikā, un uzbrukumā jābūt komandas spēlei. Ja būsim priekšā, tad psiholoģiskais pārsvars būs mūsu pusē.