Tā kā 4.februāris ir Pasaules vēža diena, jārosina diskusija par izmaiņām onkoloģisko pacientu ārstniecības jomā, kas kvalitatīvi uzlabotu krūts vēža pacienšu ārstēšanu.
Latvijā krūts vēzis primāri tiek diagnosticēts aptuveni 1000 sievietēm gadā. Saslimstība ar katru gadu pieaug - ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē. Šai ziņā neesam unikālā vai īpašā stāvoklī. Krūts vēža apkarošanu kā prioritāti jau 2002.gadā izvirzījis Eiropas Parlaments (European Parlament Resolution on Breast Cancer in the European Union (2002/2279(INI)). Tātad krūts vēzis ir veselības aprūpes prioritāte ES valstīs. Šis prioritārais statuss nozīmē to, ka arī Latvijas sievietēm ir tiesības saņemt savlaicīgu, vienlīdz pieejamu, augsti kvalitatīvu krūts slimību diagnostiku un ārstēšanu.
Diemžēl Latvijas realitāte ir skarba - prioritātes lielākoties ir tikai uz papīra, un bieži vien tikai no sievietes uzņēmības un cīņasspara ir atkarīga viņas izdzīvošana. Rindas pie speciālistiem, onkologu trūkums ārpus Rīgas, vēlīna diagnostika, inovatīvu medikamentu nepieejamība ir jau gadiem zināmas problēmas.
Medicīnas jomā ir nepieciešamas strukturālas pārmaiņas. Pārorientēšanās uz ambulatoro medicīnas pakalpojumu sniegšanu ir neizbēgama tik mazai valstij kā Latvija. Risinājums varētu būt autonomas, specializētas, multidisciplināras krūts slimību klīnikas izveide uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas bāzes. Šādas specializētas klīnikas veiksmīgi darbojas jau gadus trīsdesmit citviet pasaulē un ir pierādījušas savu lietderību. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā strukturālu reformu rezultātā jau ir izveidotas vairākas citas jaunas klīnikas. Minēšu dažus apsvērumus, kāpēc krūts slimību klīnika nepieciešama arī Latvijā.
Nav noslēpums, ka Latvijā vidējie ārstniecības rezultātu rādītāji onkoloģijas (un arī krūts vēža) jomā ir visai slikti, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Finanšu līdzekļu trūkums nav noteicošais faktors. Latvija ir maza valsts, tādēļ pacienti jākoncentrē pēc iespējas vienkopus, lai varētu sniegt tiem savlaicīgu (tūlītēju) un profesionālu (augsti kvalificētu) palīdzību. Krūts vēža pacienšu ir daudz, un šīm slimniecēm ir nepieciešama kombinēta ārstēšana, kurā iesaistīti visi onkoloģiskajā praksē pieejamie ārstēšanas veidi.
Specializētas, autonomas krūts slimību klīnikas izveide lielā mērā atrisinātu pacienšu plūsmu un rindu jautājumu. Ir audzēju veidi, kad pacientam ārstēšana jāsniedz iespējami ātri, lai terapija būtu efektīva un dzīvildze tiktu palielināta pēc iespējas maksimāli. Latvijas problēma ir tā, ka, pacientam atnākot uz ārsta apskati, gadījumos, kad tiek konstatēts audzējs, netiek lemts par turpmāko ārstēšanu, bet šis pacients nonāk kopējā slimnieku plūsmā, tādējādi zaudējot laiku. Pacientu plūsma ir jāregulē. Ja krūts slimību klīnikā vienkopus katrs savā nozarē strādātu visi ārstniecības procesā iesaistītie speciālisti - radiologi diagnosti, patologi, ķirurgi, onkologi, ķīmijterapeiti, staru terapeiti, plastikas ķirurgi, rehabilitologi, paliatīvās aprūpes speciālisti, psihologi, sociālie darbinieki -, tas atrisinātu jautājumu par speciālistu pieejamību. Nav normāli, ka cilvēki, kam nepieciešama tūlītēja ārstu palīdzība, netiek pie speciālistiem, jo viņiem ir jāstāv garā kopējā rindā!
Pastāv daudz iespēju, kā ārstēt krūts vēzi. Tā ir kombinēta terapija. Krūts vēža slimniecēm tiek izdarīta operācija, tai seko ķīmijterapija pusgada garumā ar vai bez staru terapijas un ar zināmiem nosacījumiem hormonterapija piecus gadus pēc tam. Pēcārstēšanas novērošana ilgst gadiem.
Koncentrējot visus pacientus vienkopus, pacienti būs ieguvēji. Pašreiz pacients bieži vien savu pirmo ārstu konsilija slēdzienu saņem tikai pēc pirmās ārstēšanas (pēc tam, kad ķīmijterapeits ir izrakstījis zāles un ķirurgs ir izoperējis audzēju).
Nākotnē saslimstība ar krūts vēzi, jādomā, tikai pieaugs. Savu artavu dos arī Latvijā sāktā skrīninga programma, kas nodrošinās agrīnu slimības atklāšanu. Par tās ieviešanu mums vajadzētu tikai priecāties, jo, lai gan statistikas dati liecinās, ka ir arvien vairāk slimnieku, to dzīvildzei vajadzētu pieaugt. Lai izveidotu specializētu, autonomu krūts slimību klīniku, nav nepieciešami milzu finansiālie ieguldījumi. Tas ir tikai gribas un organizatorisks jautājums. Ja mērķis ir uzlabot onkoloģisko pacientu ārstniecības kvalitāti, tad jābūt skaidrai taktikai un stratēģijai - kā to darīt un ar kādiem resursiem -, skaidri jāapzinās mērķi. Veidojot specializētu klīniku krūts vēža pacientiem, nedrīkstētu aizmirst, ka klīnikai jāveic ne tikai ārstniecības iestādes funkcijas, bet paralēli arī zinātniskā darbība un medicīniskā personāla mūžizglītība specialitātē. Klīniskie pētījumi - tā ir papildu iespēja pacientiem. Tad varbūt arī mūsu sabiedrības apziņā nostiprināsies pārliecība, ka no krūts vēža nemirst - tas ir veiksmīgi ārstējams!