Līdz piektdienai Finanšu ministrijai (FM) vēl jāprecizē vienotās valsts pārvaldes algu sistēmas ietekme uz tiesnešu un bruņoto spēku algām, taču būtiskas izmaiņas pašreizējā plānā nav gaidāmas. Sistēmas mērķis - panākt, lai par vienādu darbu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek maksāta līdzīga alga, nosakot minimālo un maksimālo algas līmeni katrā amatu kategorijā. Šādi limiti pastāvējuši arī līdz šim, taču amplitūda bijusi ļoti plaša. Piemēram, pērn lietvedis varēja saņemt no 230 līdz 511 latiem. Jaunā sistēma paredz, ka vispirms augstākā algas robeža tiek samazināta par 5% un zemākais pieļaujamais algas līmenis ir 20-25% ietvaros no augstākās robežas. Lietvedim tas nozīmētu amplitūdas sašaurināšanos līdz 388-485 latiem. Lai gan teorētiski tas nozīmē algu pieaugumu viszemāk atalgotajiem darbiniekiem, praksē neviens ministrijās zemāko pieļaujamo algu līdz šim nav saņēmis, tāpēc algu pieaugums nevienam nav gaidāms, skaidro FM. Kopumā jaunā algu sistēma attieksies uz 60 tūkstošiem darbinieku, lēš FM Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa.
Lielāku algu noteikšanas brīvību joprojām varēs atļauties ne tikai Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas netiek iekļautas sistēmā, bet arī ministriju padotības iestādes (piemēram, aģentūras un pārvaldes), kurām būs jāveido sava algu skala. Tiesa, to, lai tā nebūtu netaisnīga uz kopējā fona, sola uzraudzīt FM. Paredzēts, ka neviena alga valsts pārvaldē nedrīkstēs būt lielāka par pašreizējo Ministru prezidenta algu, kas ir 1908 lati. Tiesa, Valsts prezidenta alga joprojām paliks lielāka - 2208 lati. Atsevišķu algu skalu veidos arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem, nosakot atalgojumu pēc to lieluma. Lai gan šo uzņēmumu vadības algas šī gada martā tika ievērojami samazinātas, tās joprojām pārsniedz gan premjera, gan prezidenta algu. Piemēram, Latvenergo valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona alga patlaban ir 2820 latu, valdes locekļi saņem 2540 latu. Lai gan Finanšu ministrija pauž, ka nav iespējams aprēķināt ieguvumu, ko sistēmas ieviešana dos 2010.gada budžetā, tajā jau ierēķināts 44,3 miljonu ietaupījums, raksta aģentūra LETA.
Jaunā algu sistēma regulēs arī prēmiju izmaksu nākotnē, taču tuvākajos divos gados nekāda prēmiju maksāšana vispār nav paredzēta, uzsver I.Ošiņa. Jaunā sistēma paredz, ka gadā varēs izmaksāt ne vairāk kā trīs prēmijas (vienu par darba rezultātiem un divas - par īpašiem sasniegumiem) un katru ne lielāku par 120% no algas.
Swedbank Personāla attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš atzīst, ka sistēmas ietekme uz darba tirgu būs atkarīga no tā, cik kontrolēta būs tās ieviešana. Taču kopumā viņš uzskata, ka algu samazināšana nav pareizākais ceļš, jo tās tāpat jau ir tuvu kritiski zemai robežai. Turklāt tuvākajos gados «būs politiski ļoti grūti» pieņemt lēmumus par algu paaugstināšanu. Viņaprāt, pareizāk būtu samazināt ierēdņu skaitu.