Kredītreitinga pazemināšana, lai arī to izdarījusi tikai viena no lielajām trim reitingu aģentūrām, nozīmē, ka ASV parāda apkalpošana sadārdzināsies par 100 miljardiem dolāru gadā, un tas, ņemot vērā lēno ekonomisko izaugsmi, kļūs par valsts ekonomiku papildu bremzējošu faktoru. Šī ziņa kopā ar parādu krīzes draudiem Spānijā un Itālijā varēja ietekmēt noskaņojumu pasaules biržās, kurās pagājušajā nedēļā turpinājās indeksu lejupslīde, tādēļ izskanēja virkne optimistisku paziņojumu.
Kamēr ASV amatpersonas solīja valsts ekonomikai gaišu nākotni, Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdienas vakarā pavēstīja, ka atsāks uzpirkt eirozonas valstu obligācijas, jo Itālija un Spānija paziņojušas par reformām ekonomikas stiprināšanai. Pati ECB neprecizēja, vai tā uzpirks tieši Itālijas un Spānijas obligācijas, taču nedaudz vēlāk Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruēns apliecināja, ka ECB ir gatava uzpirkt abu šo valstu parādzīmes, «ja investori to vairs nedarīs».
Ar paziņojumu par apņemšanos koordinēti īstenot globālās finanšu stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus klajā nāca arī septiņu pasaules industriāli attīstītāko valstu grupas (tā dēvētās G7) finanšu ministri un centrālo banku vadītāji. G7 paziņojumā tika norādīts, ka «ASV ir apstiprinājusi reformas, kas ļaus vidējā termiņā ievērojami samazināt tās parādsaistības», bet eirozona ir vienojusies par pasākumiem, kas ļaus atrisināt situāciju «Grieķijā un citās valstīs, kur vērojams finanšu saspīlējums».
Par gatavību sadarboties, lai stabilizētu finanšu tirgus un aizsargātu ekonomikas izaugsmi, paziņoja arī G20 valstu grupa. Tiesa, daudzu G20 valstu amatpersonas atzina, ka pagaidām ir pāragri runāt par kādām saskaņotām darbībām, un pasaules 20 lielāko ekonomiku ierēdņi vienkārši sekos līdzi izmaiņām tirgos.
Kopumā paziņojumi ļāva izvairīties no ļoti krasa biržu indeksu krituma, taču neskaidrību par ekonomikas nākotni joprojām ir ļoti daudz. Vairākums ekspertu uzskata, ka svārstības finanšu tirgos turpināsies vēl vismaz 6-9 mēnešus (aptuveni uz šādu laiku notikumu attīstību prognozē biržu tirgu dalībnieki), un netiek izslēgts nedz optimistisks, nedz pesimistisks notikumu attīstības scenārijs.
Interesanti, ka ietekmīgais laikraksts Financial Times (FT) prognozē, ka drīzumā S&P pazeminās vēl vienas AAA kategorijas valsts kredītreitingu. Ja tas notiks, piemēram, ar Franciju, tiks ievērojami apgrūtināti centieni glābt eirozonas valstis. Šī iemesla dēļ FT uzskata, ka drīzā nākotnē varētu tikt pārskatīta reitingu aģentūru loma - valdības pacentīsies to mazināt, bet investori veidos paši savus reitingus.
Kādā virzienā vismaz īslaicīgi pagriezīsies finanšu tirgi, būs iespējams uzzināt jau šodien, kad uz sēdi pulcēsies ASV Federālo rezervju sistēmas valde.