Par valsts prioritāti deklarētajai izglītībai uz saviem pleciem būs jāiznes liela daļa no nākamā gada valsts budžeta 500 miljonu latu konsolidācijas smaguma, proti, kopumā izglītības, zinātnes un sporta nozarē finansējums samazināts par 75 miljoniem latu. Speciālistu teiktais ļauj secināt, ka izglītības budžeta grieziens nav tik dziļš, lai izraisītu pedagogu streiku, taču pietiekams, lai apdraudētu izglītības kvalitāti, jo nepietiekamais finansējums, piemēram, traucē piesaistīt labākos pedagogus, skolām var nebūt visu nepieciešamo mācību materiālu, jauniešiem nāksies mācīties lielākās grupās.
Piekāpjas arodbiedrībai
Analizējot pagaidām plānoto izglītības un zinātnes nozaru budžetu nākamajam gadam, redzams, ka mazāk «traumētas» pozīcijas, kas attiecas uz vispārējo izglītību. Aptuveni līdz 60 santīmiem uz vienu bērnu gan ir samazināts finansējums mācību grāmatu iegādei, par to Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau savulaik saņēmusi tiesībsarga pārmetumus, savukārt lielākā pozīcija - mērķdotācijas pedagogu algām - vairs nav aizskarta. Tas ļaus skolotājiem no jaunā gada saņemt lielāku atalgojumu, jo šā gada pēdējos četros mēnešos algām bija jāiznes viss mērķdotāciju samazinājums, kas bija paredzēts pusgadam, jo vasarā skolotāju algas samazināt nevarēja. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) stāsta, ka skolotāju vidējā darba samaksa, kas tagad esot 255 lati pirms nodokļiem, varētu pieaugt aptuveni par 30%, jo skolotāji atkal saņemtu samaksu par pēdējos mēnešos vairs neatalgotajiem darbiem kā burtnīcu labošana un klašu audzināšana. Tiesa, tas attiecas uz pašvaldībām, kas optimizējušas savu skolu tīklu, tajās, kas reformas nav veikušas, skolotāju algas joprojām būs mazākas.
Iepriekš IZM solīja, ka reformas, kas šogad novedušas līdz 59 skolu slēgšanai, turpināsies arī nākamos gadus, katru gadu palielinot skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. Tomēr pašreizējā retorika liecina, ka IZM, lai izvairītos no skolotāju streika, piekāpusies arodbiedrībai un šīs reformas apstāsies. M.Gruškevics pieļauj, ka tās varētu tikt iesaldētas uz gadu. No Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības priekšsēdes vietnieka Jāņa Krastiņa teiktā izriet, ka arodbiedrība ir apmierināta, jo daļā tās prasību, kas attiecas tieši uz vispārējo izglītību, IZM piekāpusies, tāpēc skolotāju streiks pašlaik nav darba kārtībā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Olga Kokāne norāda - pat ja IZM tomēr neprasīs paaugstināt skolēnu un skolotāju skaita attiecību, skolu slēgšana pašvaldībās turpināsies. Vairākām pašvaldībām nepietiekot naudas skolu uzturēšanai, tāpēc joprojām esot bažas - kādas skolas varētu slēgt jau janvārī. Ļoti sliktā situācijā esot nonākuši skolotāji vairākās lauku pašvaldībās, O.Kokāne zina stāstīt par gadījumiem, kad skolotāji saņem 90 latu mēnesī un daļu stundu pat spiesti vadīt par velti.
Pārmaiņas arodskolās
Pašlaik IZM sāpju bērns ir profesionālā izglītība, kam finansējums salīdzinājumā ar 2009.gada sākumu samazinājies par 30%. M.Gruškevics gan norāda, ka nākamā gada budžets skolu direktoriem «nebūs kā meteorīts no skaidrām debesīm», jo šāda finansiālā situācija skolās bijusi jau gada pēdējos četros mēnešos. Tomēr profesionālajā izglītībā gaidāmas arī nopietnas reformas, jo pašlaik ir reorganizētas «tikai» deviņas arodskolas, savukārt palikusi vēl 61. IZM plāno mainīt profesionālās izglītības sistēmu, pārveidojot programmas, četrgadīgās programmas koncentrējot tikai daļā arodskolu, ko pārveidotu par kompetenču centriem, un saglabājot tikai daļu no esošajām arodskolām, kuras specializētos noteiktās profesijās, taču tām nebūtu tādu resursu kā kompetenču centriem.
Tā kā finansējums profesionālajai izglītībai sarucis par trešdaļu, arī skolu skaits varētu sarukt proporcionāli. «Matemātika šobrīd mums ļauj izsecināt, ka teorētiski modelis - apmēram 40 profesionālās izglītības iestādes, no kurām padsmit ir kompetenču centri, - ir profesionālās izglītības sistēma, ko mēs varētu atļauties,» atzīst M.Gruškevics. Tātad gaidāma aptuveni 20 arodskolu slēgšana. S.Ozoliņa piekrīt, ka arodskolām jābūt sadalītām pēc specializācijas, tomēr neuzskata, ka tās jāveido par tik milzīgiem «konglomerātiem», kā iecerēts.