Pie klavierēm paša vadītajā Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas orķestrī, kas tautā dēvēts par Armatūru, viņš jau 50.gados spēlēja pasaulē iemīļotos džeza hitus un savā mierīgajā, nosvērtajā balsī vakaros Latvijas Radio piedāvāja stāstus un mūziku, ko viņam vien zināmā veidā bija spējis dabūt padomju impērijas dzelzs aizkara šajā pusē. Šī balss un raidījumu satura noslēpuma (pagrīdes!) šarms kā svaiga gaisa malks slēgtajā informācijas telpā valdzinājuši vairākas paaudzes.
Pateicoties I.Mazuram, jau kopš 1958.gada Latvijas Radio varējām klausīties pasaules džeza slavenības, kuru koncerti un ieraksti šeit bija kas tāls un nesasniedzams (izņemot atsevišķu mūziķu vēsturiskās uzstāšanās PSRS un firmā Melodija izdotajās platēs). «Pats galvenais - bija jādabū mūzika. Orķestrim nošu nebija. Ierakstīju magnetofonā meldiņus no ārzemju raidstacijām un tad, cauri tai čerkstoņai, pierakstīju pēc dzirdes. Radio vajadzēja kvalitatīvus ierakstus un labu informāciju. Tos dabūju no cilvēkiem, kuri saņēma pasta sūtījumus no radiem ārzemēs. Šajā ziņā man netieši palīdzēja vijolnieks Gidons Krēmers, kurš sūtīja plates savam tēvam, Latvijas Radio simfoniskā orķestra mūziķim. Priekšniecībai teicu: amerikāņu mūzika džezs ir nevēlama? Bet tā ir melnādaino māksla, un viņi tur ir apspiesti, diskriminēti. Ja viņi ir spējuši šādos apstākļos saglabāt savu kultūru, kāpēc es to nevaru parādīt?»
Dzīvē I.Mazuram gan iznācis sastapt tikai nelielu daļu no savu raidījumu varoņiem. Viņš lepojas ar Oskara Pītersena autogrāfu un to, kā Minskā, aizzadzies garām viesnīcas stāva uzraudzēm, apciemojis Djūku Elingtonu - viņa numurā sēdējuši uz viena dīvāna un dzēruši kafiju. Savukārt džeza vecmeistars Deivs Brubeks, vakariņodams Oto Švarca restorānā, izdzirdis, ka Mazurs spēlē džeza tēmas, pats pienācis aprunāties un apjautājies, vai latviešu kolēģis ies uz viņa koncertu Operā.
Kopš 2008.gadā Latvijas Radio milzīgos apmēros nogrieza līdzekļus, Mazura balss tur vairs neskan. No pērnā jūlija, kad strādājošo pensionāru pensijas nogrieza par 70 procentiem, viņš vairs nespēlē arī Romas viesnīcā. Taču džezu viņš vēro un, jautāts par latviešu mūziķiem, priecājas, ka viņi, piemēram, Intars Busulis un Linda Leen, talantīgi īstenojas žanru daudzveidībā un arī džezā.