Spānijas valdība, kuras taupības pasākumu dēļ ekonomika jau vismaz 15 mēnešu atrodas lejupslīdē, un pašvaldības ar dažādiem paņēmieniem cenšas kaut nedaudz remdēt krīzes upuru sāpes.
Cer uz mēra roku
Nelielā Alamedas pilsēta Spānijas dienvidos ir uzskatāms piemērs valsts dziļajām ekonomiskajām problēmām. 5600 iedzīvotāju lielajā pilsētiņā bezdarba līmenis ir vēl augstāks nekā valstī - 34%.
«Situācija ir ļoti sarežģīta,» raidsabiedrībai BBC stāsta pilsētas vadītājs Huans Alonso Pinjera. «Visi vīrieši, kuri strādāja celtniecībā, zaudēja darbu, un tagad daudzi no viņiem nesaņem valsts atbalstu. Ir ģimenes, kuras ir izliktas no mājām, un katru dienu pilsētas domē vēršas cilvēki, kuri lūdz pārtiku.»
Lai bez darba palikušajiem sniegtu cerību un daļa no viņiem tiktu vismaz pie kaut kādiem ienākumiem, Alamedas vadītāji regulāri rīko loterijas, kurās var laimēt īslaicīgu darbu, kļūstot par apkopējiem, sētniekiem vai celtniekiem.
Vairāk nekā 600 sieviešu ir pieteikušās uz astoņām apkopēju vakancēm, kuras katru mēnesi izlozē Alamedas mērs H. A. Pinjera. Kad notiek izloze, domes ēku piepilda dažāda vecuma sievietes, kuras tur īkšķus, lai pilsētas vadītājs no kartona kastes izvilktu tieši to lapiņu, uz kuras ir rakstīts viņu vārds. Veiksmes gadījumā laimējušās mēnesi uzkopj sabiedriskās ēkas. Viņas strādā vismaz četras stundas dienā un, darba mēnesim noslēdzoties, saņem 650 eiro (455 lati).
Mājsaimniece Marija Hosē Bastida, kuras vīrs ir bez darba jau piecus gadus, ir priecīga, ka viņa ir starp laimīgajām, kuras šomēnes ir tikušas pie pašvaldības piešķirtā darba. «Mēs ik mēnesi saņemam 426 eiro (298 lati) ģimenes pabalstos, tāpēc nauda, ko es nopelnīšu uzkopjot, tiks izlietota maksājumam par hipotekāro kredītu,» stāsta M. H. Bastida.
Vīrieši nevar pieteikties apkopēju vakanču izlozē. Pašvaldība katru mēnesi rīkoja loteriju, kurā bez darba palikušie vīri varēja laimēt kādu no četrām darbvietām celtniecībā, bet kopš vasaras šī loterija ir pārtraukta, jo pilsētas kasē nav naudas būvniecības projektu finansēšanai.
Tomēr viņiem ir iespēja piedalīties citā loterijā uz trim sētnieku vietām. Tā atšķirībā no abām pārējām notiek reizi trīs mēnešos, tādējādi dodot iespēju ilgāk strādāt un nesatraukties par iztiku.
Atlaišanas vilnis bankās
Ilglaicīgā bezdarba dēļ simtiem tūkstošu spāņu vairs nespēj norēķināties par mājokļa kredītiem, kurus bankas ar vieglu roku dalīja straujās ekonomiskās izaugsmes gados. Kopš 2008. gada, kad plīsa uzblīdušais nekustamo īpašumu burbulis, Spānijā ir izdots vairāk nekā 371 tūkstotis rīkojumu par hipotekāro kredītu nemaksātāju izlikšanu no mājokļa, raksta AP.
Pēc tam kad daži no mājām izliekamie izdarīja pašnāvību un visā valstī notika protesta akcijas, Spānijas konservatīvā valdība šomēnes pieņēma lēmumu uz diviem gadiem pārtraukt izlikšanu un atbrīvot no hipotekārajiem maksājumiem personas, kuru gada ienākumi ir 14,4 tūkstoši eiro (10 tūkstoši latu) vai mazāk pēc nodokļu nomaksas.
Lēmums nācis tieši laikā, jo tiek prognozēts, ka tuvākajos mēnešos Spānijas milzīgajai bezdarbnieku armijai piebiedrosies vēl vairāki tūkstoši «cīnītāju». Galvenais iemesls būs recesija, bet liela ietekme būs gaidāmajam atlaišanas vilnim Spānijas banku sektorā, ko šogad no sabrukuma izglāba Eiropas Savienība. Brisele atvēlēja 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) spāņu banku glābšanai.
Eiropas Komisija šonedēļ paziņoja, ka decembrī četrām problemātiskajām bankām - Bankia, Novagalicia, CatalunyaCaixa un Banco de Valencia - aizdos 37 miljardus eiro (26 miljardi latu) apmaiņā pret masveidīgu štatu samazināšanu.
Nacionalizētā Bankia plāno atbrīvot vairāk nekā 6000 no 20 tūkstošiem darbinieku, Novagalicia atlaidīs vismaz 2000 no 5800 kadriem. Bankas arī samazinās filiāļu tīklu par 50%, vēsta AFP.