M. Makri solījis veikt nepopulāras ekonomiskās reformas, lai atdzīvinātu Latīņamerikas trešo lielāko tautsaimniecību, kas pēdējos gados ir stagnējusi. Viņš vēlas samazināt valsts lomu ekonomikā, plāno samazināt valdības izdevumus un sociālos pabalstus.
Kiršnere sašķēla valsti
Kopš 2003. gada Argentīnu vadījusi Kiršneru ģimene. Līdz 2007. gadam valsts prezidents bija Nestors Kiršners, bet no viņa stafetes kociņu pārņēma sieva Kristīna. Viņi pārstāvēja tā saukto peronistu kustību, kas seko bijušā Argentīnas prezidenta Huana Perona un viņa sievas Evas, kas bija pirmā valsts prezidente sieviete, politiskajām idejām, kuras kritiķi sauc par populistiskām.
Kiršneru vadībā Argentīna ļoti veiksmīgi atkopās pēc 2001. gada finanšu krīzes. Kiršneru ēru raksturo milzīgi budžeta tēriņi palīdzības programmām nabadzīgajiem, piemēram, apmaksājot futbola spēļu pārraides televīzijā, lai tās bez maksas varētu skatīties ikviens iedzīvotājs, dāsnas subsīdijas transportam un enerģijai, augsti nodokļi ārvalstu uzņēmumiem un vairāki progresīvi likumi, to skaitā viendzimuma laulību legalizācija.
K. Kiršneres astoņi valdīšanas gadi bija iezīmīgi ar prezidentes neiecietību pret kritiku, ko viņai veltīja mediji, uzņēmēji un konkurējošu politisko partiju politiķi. Savu temperamentu viņa apliecināja arī ārpolitiski, regulāri kritizēja Savienotās Valstis un Lielbritāniju, ar kuru Argentīnai ir sens teritoriālais strīds par Folklenda salām. «Kristīna sašķēla valsti un faktiski iznīcināja to,» Buenosairesas iedzīvotājs Dimitri Javakišvili sacīja laikrakstam The New York Times.
Daudziem argentīniešiem Kiršneru ģimenes valdīšanas beigas ir traģēdija. «Šī ir sāpīga diena argentīniešiem,» uzskata līdzšinējās valdības atbalstītāja Rosio Robadora, kura apgalvo, ka esot varējusi palikt stāvoklī un dzemdēt bērnu, tikai pateicoties valdības programmai, kas finansē nabadzīgu sieviešu mākslīgo apaugļošanu.
Diemžēl K. Kiršneres valdības saimniekošana ir radījusi pamatīgas problēmas Argentīnas ekonomikai. Inflācija ir uzkāpusi līdz 28%, ekonomikas izaugsme ir relatīvi lēna (2,2% gada pirmajos sešos mēnešos), milzīgā valdības parāda dēļ valsts nevar aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos. Valdība ir ieviesusi valūtas kontroli un ierobežojusi importu.
Smagi izaicinājumi
56 gadus vecais M. Makri būs tikai trešais Argentīnas prezidents kopš 1983. gada, kad valstī atjaunoja demokrātiju, kurš nav no peronistu nometnes. Divi iepriekšējie atkāpās pirms pilnvaru termiņa beigām, jo nespēja tikt galā ar ekonomiskajām grūtībām. Nākamais prezidents sola izlabot K. Kiršneres pieļautās kļūdas, kas nobremzējušas ekonomisko attīstību, un izbeigt šķeļošu politisko kultūru.
«Viņš simbolizē režīma maiņu. Populisms ir posts,» 81 gadu vecais pensionētais inženieris Luiss Nico, kurš balsoja par M. Makri, sacīja ziņu aģentūrai AFP. «Mēs pārāk ilgi esam dzīvojuši ar peronismu. Šī bija pati korumpētākā valdība Argentīnas vēsturē.»
No uzņēmēju vides nākušais M. Makri sola liberalizēt valsts ekonomiku, lai piesaistītu Argentīnai akūti nepieciešamās ārvalstu investīcijas. Viņš kā savas valdības trīs galvenās prioritātes ir nosaucis nabadzības izskaušanu, cīņu pret narkotiku kontrabandistiem un valsts institūciju reformas. Viņa priekštece K. Kiršnere nekautrējās izmantot tiesu sistēmu un regulatorus, lai traucētu opozīcijas darbu likumdošanā.
Jaunais prezidents ir apņēmies samazināt budžeta deficītu, kas, kā liecina prognozes, šogad sasniegs 7% no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka viņam vajadzēs pārskatīt dāsnās subsīdijas, kas veidojot 20% no visiem valdības izdevumiem, bet elektrības un transporta pakalpojumu sadārdzināšana var izrādīties ļoti nepopulāra vienkāršo argentīniešu vidū.
Vēl viens «sprādzienbīstams» solis varētu būt M. Makri apņemšanās atcelt nepopulāro valūtas kontroles politiku, kas ierobežo ASV dolāru iegādi. Tas, visticamāk, novestu pie straujas nacionālās valūtas - peso - vērtības samazināšanās un vēl lielākas inflācijas, no kā ciestu nabadzīgie iedzīvotāji.