Kristīne ar ģimeni Mārupē dzīvo aptuveni divus gadus un periodiski «izbauda», ko nozīmē dzīvot notekūdeņu grāvju tuvumā. «Situācija saasinās vakarā, vēlu vakarā, kad sakarsušās telpas varētu izvēdināt, taču līdz ar vēsumu istabā ienāk arī notekūdeņu smaka, radot vēdināšanai pretēju efektu,» saka Kristīne. Situācija esot pārrunāta ar namu apsaimniekotāju - uzņēmumu 3x Namu apsaimniekošana, tas sūdzības aiznesis līdz pašvaldībai, taču situācija nemainās. Grāvis vakarā smakojot vairāk nekā dienā, proti, pēc darba ļaudis vairāk izmantojot ūdeni un mazgāšanas līdzekļus, kuri ieplūst grāvjos, radot fosfora un slāpekļa nogulsnes. Tie un karstais laiks savukārt veicina pūšanas procesus.
Namu apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvis Indulis Štobe Dienai apstiprināja, ka notekūdeņu grāvji ir problēma: «Grāvji periodiski tiek tīrīti no atkritumiem un ūdenszālēm, taču pamatīga tīrīšana ar pūstošo dūņu izsmelšanu no grāvju pamatiem notiek retāk - dārgi maksājot.»
Lai arī ļaudis periodiski sūdzas par neciešamo smaku, Reģionālās vides pārvaldes speciālisti atzīst - normas nav pārkāptas. «Mēs sistemātiski braucam ņemt paraugus notekūdeņu kvalitātes noteikšanai, taču ļoti retos gadījumos konstatējam, ka tie neatbilst kvalitātes normatīviem, kad vispār ir iespējams runāt par pašvaldības atbildību,» skaidroja Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis. Arī Mārupē nesen ir ņemti paraugi un nekas pārkāpts nav.
Tiesa, ar attīrīšanas iekārtām Mārupei problēmu nav, to jauda patlaban tiek izmantota tikai par 60%, taču problēma, kā norāda Mārupes novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Punculis, esot tā, ka grāvjos, kas aizvada notekūdeņus līdz attīrīšanas iekārtām, trūkst caurteces. Apbūves dēļ daudzviet bojāta meliorācijas sistēma. Lai situāciju mainītu, Mārupe iesniegusi Vides ministrijā Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanai izstrādāto projektu par kanalizācijas sistēmas izbūvi, kura pēc aptuveni diviem gadiem aizvietos atklātos notekūdeņu grāvjus. «Šobrīd ceram, ka projektu akceptēs un nākamgad jau varēsim sākt centrālā kanalizācijas vada izbūvi,» teica I. Punculis.
Diena jau ziņoja, ka Garkalnes novada Upesciemā problēmas savukārt rada attīrīšanas iekārtu jaudu trūkums. Novada dome vēl tikai plāno prasīt ES naudu, lai situāciju mainītu. Tiesa, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāvis E. Jasinskis norāda, ka novads rīkojies greizi. Mājas, kuru iemītnieki cieš no tuvumā esošo attīrīšanas iekārtu smakas, esot uzbūvētas šo iekārtu aizsargjoslā, kura esot 200 metru plata, bet mājas atrodas tikai metru 50 attālumā no iztvaikojošiem notekūdeņu dīķiem.