Katrā ziņā jābūt pilnīgi naivam, lai nesaprastu, ka Liepājas metalurga finanšu direktora Aleksandra Rogozas un Maskavas nama direktora Jurija Silova iekļaušana olimpiskās delegācijas sastāvā paslīdēs garām bez pretenzijām. Ka hokeja sabiedrība nepamanīs vārtsargu trenera Mihaila Vasiļonoka izstumšanu no sastāva. Paradoksālākais šajā sāgā bija Kirova taisnošanās. «Vai tad viņš [Vasiļonoks] olimpiādē ir tik ļoti vajadzīgs? Viņam jāgatavo vārtsargi pasaules čempionātiem, jāpēta un jāstrādā ar viņiem, jāuzņemas atbildība,» tā aģentūrai BNS klāstīja Lipmans. Uz šo izteikumu fona jācitē izlases galvenā trenera Oļega Znaroka teiktais izdevumam Sport Express 20.janvāra numurā. Uz jautājumu, vai Latvijas izlases treneru štābam Vankūverā netiks piesaistīts Vašingtonas kluba vārtsargu treneris Artūrs Irbe, Znaroks atbildēja tā: «Par vārtsargiem atbildēs savulaik pazīstamais vārtsargs Mihails Vasiļonoks, kurš arī mums, jaunajiem treneriem, daudz palīdz. Ar savu pieredzi viņš pasaka priekšā, nomierina un dod vajadzīgus padomus.»
Vissliktāk noteikti jūtas Rogoza un Silovs. Abi ar abām kājām jau bija delegācijas sastāvā, bet pēc tam atstumti malā. Par Silovu nezinu, bet Rogoza patiešām kopš Liepājas ledus halles atvēršanas ir rūpējies par hokeja attīstību vēju pilsētā. Starp citu, ikdienā viņš strādā kopā ar Vasiļonoku. Tā īsti kopā nerīmējās arī federācijas skaidrojums par Rogozam un Silovam atvēlēto lomu. No vienas puses, brauciens bija plānots kā balva par nopelniem LHF labā, no otras puses, Lipmans skaidroja, ka abiem būšot arī pienākumi, piemēram, aizvest kravu un palīdzēt ar transportu. Savdabīga balva...
Bet vienā ziņā Lipmans atkal labi pastrādāja. Hokeja izlase pāris dienu bija uzmanības epicentrā.u