Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jau paudusi bažas, ka tas apdraud valsts pārvaldē nodarbināto tiesības un ir pretrunā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Tam nepiekrīt nedz Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte, nedz Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Abas amatpersonas Dienai norāda, ka jaunais likumprojekts, pretēji LBAS apgalvotajam, nevienu starptautisku tiesību normu nepārkāpj.
Jaunā likumprojekta būtība - visi valsts pārvaldē strādājošie, arī darbinieki, ne tikai ierēdņi, tiek iekļauti vienotā dienesta sistēmā, kur ir tikai viens darba devējs - valsts. Tas nozīmē, ka arī sociālās garantijas visiem šajā sektorā strādājošajiem būs vienādas. Jāuzsver: neviena sociālā garantija netiks samazināta - būs gan četru nedēļu atvaļinājums, gan slimības lapas, gan līdz šim ierēdņiem pienākošies pabalsti. Tāpat ir paredzētas plašākas rotācijas iespējas un noteikti konkrēti apmācību moduļi katram amatam.
E. Upīte, taujāta, kas līdz ar jaunā likumprojekta spēkā stāšanos mainīsies valsts pārvaldē strādājošajiem, bilst, ka tiešā veidā nekas. «Izmaiņas atalgojumā paredzētas netiek. Jaunais būs darbinieku pielīdzināšana ierēdņiem, nosakot arī viņiem sešu mēnešu pārbaudes laiku, kā arī darbiniekus pieņemot tikai atklāta konkursa kārtībā. Līdz šim saskaņā ar Darba likumu strādājošo varēja atlaist pēc pārbaudes laika, to nepamatojot, tagad jābūt konkrētam novērtējumam ar konkrētiem faktiem, kādēļ strādājošais tiek atlaists.» Arī I. Jaunzeme uzsver, ka likumprojektā jauna ir maz, pārsvarā tajā apvienotas dažādos likumos izkaisītas normas, kas reglamentē valsts pārvaldē strādājošo darba attiecības.
Viens no LBAS pārmetumiem jaunajam likumprojektam ir valsts diktāts, neparedzot darbinieku un darba devēju vienošanos, kā arī tas «ierobežo darbinieku pārstāvju tiesības slēgt darba koplīgumus». Arodbiedrības arī satraucas, ka to biedrus varēs atlaist bez arodbiedrības piekrišanas.
E. Upīte pieļauj, ka LBAS neapmierinātība saistāma ar to, ka jaunais likumprojekts faktiski mazina to darbības lauku. «Ir atšķirība starp darba attiecībām valsts pārvaldē un privātajā sektorā. Ja ar privāto darba devēju darbinieki tiešām var vienoties par visādiem papildu labumiem, tad valsts pārvaldē visu - gan atlīdzību, gan prēmijas un pabalstus, gan brīvdienas - regulē tikai un vienīgi likums. Līdz ar to nav skaidrs, par ko būtu nepieciešama vienošanās.»
E. Upīte teic, ka koplīgumus varēs slēgt arī turpmāk, tikai atšķirībā no privātā sektora tajos nevarēs paredzēt neko vairāk, kā paredz likums. Savukārt atlaišana valsts pārvaldē notiks tikai ar administratīvo aktu, kurā minēts konkrēts pārkāpums. To varēs arī pārsūdzēt. «Arodbiedrības nedrīkst likt šķēršļus darbinieku atlaišanai šāda administratīva akta gadījumā. Pozitīvais ir tas, ka vairs nebūs iespējams formulējums «strādājošais atlaists, jo zaudējis uzticību».
E. Upīte uzsver: likumprojekts vēl ir «zaļā stadijā», ministrijas ir iesūtījušas savus komentārus, līdz ar to daudz kas tiks vēl diskutēts un precizēts. Prognozēts, ka likumprojekts likuma spēku iegūs tikai 2015. gadā.