«Braucām uz šejieni, lai finālā spēlētu pret Serbiju un mēģinātu favorītu uzvarēt viņu laukumā, tāpēc turnīrs nav izdevies, lai kāds būtu bijis sniegums tā gaitā,» rokas pēc spēles noplātīja komandas kapteinis Jānis Blūms. Visvairāk kremt, ka jau atkal izšķirošā spēlē komanda drīzāk zaudēja pati, nevis krita pret objektīvi spēcīgāku pretinieku. «Jau atkal izšķirošā spēlē nespējām trāpīt savus metienus no brīvām pozīcijām. Viss bija mūsu rokās, atlika to tikai paņemt. Pat nezinu, kāpēc tā. Uztraukums? Ritma zudums divās brīvdienās? Droši vien viss kopā,» iemeslus meklēja Blūms, kuram pašam turnīrs ne tuvu nebija no veiksmīgākajiem, jo svarīgākajās spēlēs pret Čehiju un Puertoriko snaipera precizitāte pievīla.
Vaina ne tikai metienos
Nespēja trāpīt brīvus metienus liedza latviešiem visu nokārtot jau spēles gaitā, taču ar labu aizsardzību intrigu par uzvaru izdevās noturēt līdz pat spēles beigām. Tad iniciatīvu uzņēmās 36 gadus vecais Karloss Arojo, kurš trāpīja svarīgu tālmetienu pēdējā minūtē un pārķēra Anžeja Pasečņika piespēli pēc uzbrukumā izcīnītas atlēkušās bumbas. Tobrīd Puertoriko pārsvars bija vien trīs punkti, taču ātrajā uzbrukumā viņi to vēl palielināja un vairs iespēju atspēlēties nedeva.
Lielā mērā var teikt, ka šajā spēlē uzvarēja tie, kuri uzdrošinājās vairāk riskēt, jo Puertoriko basketbolisti agresīvi iesaistījās cīņā par bumbu pēc nesekmīgiem metieniem un guva 14 otrās iespējas punktus (latviešiem bija 9). Tāpat pretinieki aktīvi gāja uz piespēļu pārķeršanu, saraustot Latvijas izlases saspēli un piecas reizes pārķerot piespēles. Ātrajos uzbrukumos viņi guva 14, bet latvieši - 6 punktus. Latvijas basketbolisti neforsēja notikumus laukumā, centās spēlēt pacietīgi, nemest pie pirmās iespējas. Lai gan izdevās izspēlēt līdz metieniem no brīvām pozīcijām, precizitāte pievīla (tālmetieni 3/26). Tajā pašā laikā serbi finālā pret šo komandu nekautrējās uzbrukt ātri un mest pie pirmās izdevības, un tas mājiniekiem jau pirmajās minūtēs ļāva iegūt izšķirošo pārsvaru.
Papildinājums kodolam
Lai gan kāroto finālu cīņā par olimpisko ceļazīmi Latvijas basketbolisti nesasniedza un turnīru pabeidza ar vēl vienu vilšanās sajūtu, iepriecināja tas, kā komandā iesaistījās debitanti Ojārs Siliņš un Anžejs Pasečņiks, apliecinot gatavību iekļauties komandas kodolā, kas veidojies jau kopš 2010. gada. Lai kādi būtu mūsu zvaigžņu Kristapa Porziņģa un Dāvja Bertāna tuvāko vasaru lēmumi pēc sezonām Nacionālajā Basketbola asociācijā, arī šādā sastāvā komandai ir nākotne. Protams, pirms nākamā Eiropas čempionāta finālturnīra (dalība tajā Latvijas izlasei jau nodrošināta kā olimpiskā kvalifikācijas turnīra dalībniecei) komandas un sastāva veidošana sāksies no jauna, un katram sava vieta tajā būs vēlreiz jāpierāda. Kā redzējām šajā vasarā, par iekļūšanu sastāvā droši nevar būt pat ilggadēji tās dalībnieki.
Eiropas čempionāta finālturnīrs nākamajā vasarā notiks četrās dažādās valstīs Rumānijā, Somijā, Izraēlā un Turcijā ar izšķirošajām cīņām Stambulā. Pēc tam jau plānots ieviest jaunu kārtību pasaules basketbolā, jo 2019. gada Pasaules kausa finālturnīra dalībniekus plānots noskaidrot kvalifikācijas sacensībās sezonas gaitā (līdz šim tam kvalificējās labākās kontinentu finālturnīru komandas). Pasaules kausā Eiropai iedalītas 16 vietas, tāpēc Latvijas valstsvienībai ir pa spēkam pirmo reizi nokļūt arī šādas raudzes sacensībās.