Kas un cik daudz viņu ir?
Valsts darba inspekcija (VDI), kas pirmā identificē pelēko ekonomiku, informē, ka pašlaik no atklātajiem nelegālās nodarbinātības gadījumiem 10% ir cilvēki, kas saņem bezdarbnieka pabalstu. 2008.gada sākumā tādu bijis 3%. Pēc VDI direktores Ritas Elces teiktā, šādi pārkāpumi lielākoties konstatēti tirdzniecībā un pakalpojumu nozarē - sabiedriskajā ēdināšanā, būvniecībā utt.
Uz būvobjektiem VDI iet reidos, savukārt citus uzņēmumus efektīvāk, pēc viņas domām, kontrolēt ar ziņotāju palīdzību - ja pasūdzas kāds nelegāli nodarbinātais, ko darba devējs «izmetis» uz ielas. Veicot pārbaudes, tiek atklāti arī viltus bezdarbnieki.
Pirms kāda laika, kā sūdzējās ražojošo nozaru pārstāvji, viltus bezdarbnieki spietoja ap būvniecību - tiklīdz pienāca pavasaris, daudzi spēcīgie vīrieši pieteicās bezdarbniekos un gāja peļņā būvniecībā, ne tikai atstājot ar garu degunu līdzšinējo darba devēju, bet arī krāpjot valsti. Pašlaik gan nozares ar lielāko pelēkās daļas īpatsvaru krietni sarukušas, atgādina Swedbank sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Vienlaikus daudzi legālie biznesi, īpaši tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, pēc ekspertu teiktā, nogājuši pagrīdē. Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica uzskata, ka valstī sagrauts tiesiskās paļāvības princips - šis fakts nemudina cilvēkus maksāt nodokļus.
Te parādās arī jaunā tendence, ko min gan B.Paševica, gan A.Vilks no SEB bankas - uzņēmums oficiāli atlaiž darbiniekus (vai aiziet paši), tie piesakās bezdarbniekos, bet nāk piestrādāt pie bijušā darba devēja. Apmierināti abi - darbinieks saņem faktiski to pašu, bet darba devējam jāmaksā mazāk, jo daļu «maksā» valsts kā bezdarbnieka pabalstu. VDI direktore no savas pieredzes gan par šādiem gadījumiem kā tendenci nerunā, bet tas varētu būt skaidrojams ar VDI pieeju - pārbaudēs doties pēc «parasto» nelegāli nodarbināto sūdzībām.
A.Vilks vērtē, ka kopumā katrs piektais vai sestais bezdarbnieks realitātē tāds nemaz nav.
Ko darīt?
A.Vilks uzsver, ka viltus bezdarbnieki ne tikai nepamatoti tērē valsts naudu, bet arī «bojā» statistiku. Jūnija vidū reģistrētais bezdarba līmenis bija 11,5%, no tiem tikai puse saņem pabalstu, taču pārējie var pretendēt uz apmācībām un to ietvaros maksāto minimālo algu vai stipendijām.
VDI direktore R.Elce uzskata, ka nelegālo darbinieku «tvarstīšanu» apgrūtina fakts, ka daudzi uzņēmumi reģistrēti vienā vietā (piemēram, dzīvoklī), bet darbinieki strādā citur, piemēram, kafejnīcā. Tāpēc šāda uzņēmuma pārbaudei vienlaikus vajadzīgi divi cilvēki - viens dzīvoklī, viens kafejnīcā, lai nevarētu brīdināt īpašniekus un tie ātri nesakārtotu dokumentus. VDI visā Latvijā strādā tikai 23 inspektori. Šo likuma normu bijis plānots mainīt, nosakot, ka arī, piemēram, kafejnīcā jābūt darba līguma kopijai, bet, kā norāda R.Elce, darba devēju spiediena dēļ tas tomēr nav izdarīts. Viņa paredz, ka rudenī nelegāli nodarbināto būs vēl vairāk, kas savukārt radīs vēl lielāku spiedienu uz godīgo biznesu.
Bezdarbnieki, saņemot pabalstu, ar parakstu apliecina, ka nekur nestrādā, tāpēc pieķeršanas gadījumā pret viņiem var vērst prasību par valsts naudas izkrāpšanu - šādi tiesu darbi jau notiek.
SEB bankas eksperts A. Vilks uzskata, ka vajag pāris paraugprāvu, turklāt arī iedzīvotāji varētu aktīvāk ziņot par šādiem gadījumiem. Piemēram, Francijā šādi ziņotāji saņemot atlīdzību, taču viņi ziņojot neatkarīgi no tā, jo izprotot godīgas valsts principu - šādi viltus bezdarbnieki apzog godīgos nodokļu maksātājus.