Uzbrūk IS placdarmam
Amerikāņi jau kopš augusta sākuma ir veikuši ap 190 uzlidojumiem džihādistu pozīcijām Irākas ziemeļrietumos, kur IS šovasar sagrāba kontroli pār plašām teritorijām, ieviešot pašizdomātus dra-koniskus «islāma likumus». Kustības kontrolē nonāca valsts otra lielākā pilsēta Mosula, un IS paziņoja, ka tās kaujinieki ir gatavi doties līdz pat galvaspilsētai Bagdādei.
Tomēr par IS placdarmu uzskatāmi Sīrijas ziemeļi, kur līdz šim džihādisti varēja netraucēti terorizēt vietējos iedzīvotājus un turēt gūstā nolaupītos ārvalstu pilsoņus. IS panākumi Sīrijas ziemeļos izraisījuši bēgļu krīzi kaimiņvalstī Turcijā, kas nedēļas nogalē pie sevis uzņēma 130 tūkstošus Sīrijas iedzīvotāju, pārsvarā kurdus, kuri bēga no džihādistu zvērībām. Vairums bēgļu ir no Ain el Arābas pilsētas, kas ir nonākusi IS spēku ielenkumā.
Naktī uz otrdienu amerikāņu vadībā sākās militārie triecieni IS pozīcijām Sīrijas ziemeļos, lielāko daļu uzbrukumu koncentrējot Rakas pilsētas apkaimē, kas tiek uzskatīta par džihādistu kustības bastionu. Otrdien notikuši arī uzlidojumi valsts otrajā lielākajā pilsētā Alepo, kur bāzējas ar starptautisko teroristisko organizāciju Al Qaeda saistīts grupējums Khorasan, kas plānojot uzbrukumus rietumvalstīm, vēsta The Los Angeles Times.
Londonā bāzētā cilvēktiesību organizācija Syrian Observatory for Human Rights, kuras aktīvisti atrodas Sīrijā, otrdien paziņoja, ka uzbrukumos nogalināti vismaz 70 IS kaujinieki, bet piebilda, ka patiesais skaits esot lielāks.
ASV Aizsardzības departaments paziņojis, ka uzbrukumos izmantotas spārnotās raķetes Tomahawk, radaros nemanāmie iznīcinātāji F-22 Raptor un bezpilota lidaparāti. Militārajā operācijā iesaistījušās arī piecas arābu valstis - Bahreina, Jordānija, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, kurās vairākums iedzīvotāju ir sunnīti. Raidsabiedrības BBC korespondents Frenks Gārdners uzskata, ka šo valstu iesaistīšanās samazina amerikāņu atbildības slogu.
Sīrija nepretojas
Sīrija nav oficiāli piekritusi uzlidojumiem tās teritorijā, bet Damaska paziņoja, ka tās ārlietu ministrs Valīds Mualems ar Irākas kolēģa starpniecību saņēmis ASV valsts sekretāra Džona Kerija vēstuli dažas stundas pirms militārās ofensīvas sākuma. «Sīrija atbalsta jebkādus starptautiskus centienus apkarot terorismu,» paziņoja Sīrijas Ārlietu ministrija.
Tomēr ASV Valsts departaments noliedza šo informāciju. «Mēs brīdinājām Sīriju neuzbrukt ASV lidmašīnām. Mēs neprasījām režīma atļauju,» paziņoja departamenta pārstāve Džena Psaki. «Mēs nesaskaņojām savu rīcību ar Sīrijas valdību. Mēs nebrīdinājām sīriešus un neatklājām viņiem uzbrukumu laiku un mērķus. Sekretārs Kerijs nenosūtīja vēstuli Sīrijas režīmam.»
Sīrija iepriekš brīdināja, ka jebkāda ASV militāra darbība valsts teritorijā tiks uzskatīta par agresiju, ja vien tā netiks koordinēta ar Sīrijas režīmu. ASV un to sabiedrotie ir izslēguši iespēju sadarboties ar Sīrijas autoritāro prezidentu Bašāru el Asadu cīņā pret IS. Viņi apsūdz B. el Asadu daudzu Sīrijas civiliedzīvotāju nāvē, tostarp sarīkojot ķīmiskos uzbrukumus.
Sīrijas opozīcijas lielākā frakcija - Nacionālā koalīcija - apsveikusi militāros triecienus, bet uzskata, ka ar tiem vien nepietikšot, lai sakautu ekstrēmismu. «Nepieciešams ilgtermiņa risinājums - iekļaujoša Sīrijas valdība, kas novērstu ekstrēmisma atdzimšanu,» teikts koalīcijas paziņojumā.
Sīrijas sabiedrotās Irānas prezidents Hasans Rohani intervijā telekanālam NBC News paziņoja, ka amerikāņu uzlidojumi nav likumīgi, jo tos nav sankcionējusi ANO vai lūgusi Sīrijas valdība.
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde uzskata, ka Sīrijā un Irākā karo vismaz 31 tūkstotis IS kaujinieku, kuri ir slepkavojuši, nogriežot galvu vai piesitot krustā sagūstītos karavīrus, žurnālistus un palīdzības organizāciju darbiniekus, kā arī piedraudējuši ar genocīdu Irākas reliģiskajām minoritātēm.