Politisks projekts
Lai gan amerikāņi uzsvēra, ka šāds lēmums pieņemts pēc rūpīgām pārdomām un iepriekšējo plānu paredzēts aizstāt ar citu, efektīvāku sistēmu, daudzviet Austrumeiropā amerikāņu rīcība tika uztverta kā nodevība. Poļiem un čehiem bija bažas, ka B.Obama ar šo lēmumu centies izpatikt Krievijai, kas nikni protestēja pret iespējamo ASV militāro objektu izvietošanu Austrumeiropā. Polija uzskatīja, ka B.Obamas rīcība ir klaja nepateicība, jo pēdējos gados poļi vienmēr atbalstījuši Vašingtonu, piemēram, Afganistānā izvietoti ap 2000 poļu karavīru, kas kopā ar amerikāņiem mēģina nodrošināt kārtību šajā valstī.
Polijas amatpersonas uzsver, ka ASV militāro objektu izvietošana Polijas teritorijā būtu ne tikai militārs, bet arī politisks un stratēģisks projekts. ASV karaspēka klātbūtni poļi uzskatīja par garantiju tam, ka Krievija neuzdrošināsies sākt agresiju pret Poliju. To labi apzinājās arī Krievija, tādēļ Maskava neslēpa naidīgo attieksmi pret iepriekšējā ASV prezidenta Džordža V.Buša plānu, kas paredzēja uzbūvēt radaru staciju Čehijā un desmit raķešu pārtveršanas iekārtas Polijā. Lai gan amerikāņi apgalvoja, ka PAS mērķis ir aizsargāties pret tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja, Kremlis bija pārliecināts, ka šis projekts ir vērsts pret Krievijas interesēm.
Gudrāka sistēma
B.Obamas lēmumu Krievijas amatpersonas uztvēra ar neslēptu gandarījumu. Taču amerikāņi iebilst, ka nebūt negrasās atteikties no PAS veidošanas. B.Obama paziņoja, ka uzlabotās sistēmas mērķis būs nodrošināt «stiprāku, gudrāku un ātrāku» ASV un sabiedroto aizsardzību. «Diemžēl sākumā virsrakstos parādījās uzskats, ka ASV atsakās no pretraķešu aizsardzības Eiropā. Gluži otrādi: mūsu izraudzītais ceļš stiprinās pretraķešu aizsardzību Eiropā,» žurnālistiem pavēstīja Dž.Baidena padomnieks Tonijs Blinkens.
ASV sagatavotie priekšlikumi paredz veidot elastīgāku un mobilāku sistēmu, kas varētu efektīvāk reaģēt uz Irānas draudiem. PAS elementus plānots izvietot uz kuģiem, vēlāk dažās Eiropas valstīs iecerēts izvietot stacionāras sistēmas ar SM-3 raķetēm. Šajos plānos paredzēts iekļaut arī Poliju un Čehiju.
Amerikāņu priekšlikums diez vai kliedēs Austrumeiropas valstu šaubas par B.Obamas gatavību aizstāvēt sabiedrotos pret Krievijas spiedienu. Dž.V.Buša valdīšanas laikā austrumeiropieši bija pieraduši pie neproporcionāli lielas ietekmes Vašingtonā, tādēļ B.Obamas nākšanu pie varas uztvēra salīdzinoši vēsāk nekā Rietumeiropas valstis. Sevišķi lielu satraukumu izraisa B.Obamas nodoms «pārstartēt» attiecības ar Krieviju, jo austrumeiropiešiem šķiet, ka ASV un Krievijas attiecību uzlabošanās varētu notikt uz citu valstu rēķina. ASV amatpersonas iebilst, ka šīm bažām nav nekāda pamata. Taču daži B.Obamas valdības soļi rosinājuši aizdomas. Piemēram, B.Obamas lēmums atteikties no PAS objektu būvēšanas Polijā un Čehijā tiek saistīts ar viņa vēlmi iegūt Krievijas atbalstu sankcijām pret Irānu.
Saprotamas bažas
Vēsturiskās pieredzes dēļ Austrumeiropas valstis ļoti raizējas par jebkādiem darījumiem, ko lielvalstis varētu noslēgt aiz austrumeiropiešu muguras. «Cilvēki neizprot mūsu bažas. Viņi domā, ka tā ir fobija. Jā, tā ir fobija, bet šī fobija ir balstīta uz mūsu pieredzes. Neviens nedomā, ka krievu karavīri tūlīt uzbruks Polijai, taču kas notiks pēc 10 vai 20 gadiem? Krievijas mērķis ir dominēt pasaulē,» laikrakstam Chicago Tribune stāsta Varšavas Universitātes pētnieks Zbigņevs Levickis.
ASV atbalstu pret Maskavas spiedienu vēlas nodrošināt arī Krievijas kaimiņvalstis Gruzija un Ukraina, kas izteikušas vēlmi pievienoties NATO. Pēdējā laikā tās paudušas gatavību iesaistīties amerikāņu PAS projektā. ASV aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Veršbovs otrdien gan atzina, ka pagaidām ASV neplāno izvietot PAS objektus valstīs, kas nav NATO locekles.